Esmu aizdzīvojusies līdz paaugstinātai temperatūrai, kas ar man ļoti reti gadās (2-3 gados reizi). Šīs izmaiņas pārciešu ļoti smagi. Bērnībā vsp - halucinācijas (klauni, bļ..) un viens konkrēts murgs. Sapņaini saulaina tuksneša ainava bez debesīm. Kadrā ieslīd milzīga roka ar plaukstā iespiestu papīra nazi. Asmeņa gals lēni pieduras smiltīm un sāk šķelt bildīti uz pusēm, aiz sevis atstājot piķa melnu svītru, kas strauji sabiezē un pārveidojas. Vibrējošais melnums ar koši baltiem sprakšķiem tajā sagrupējas vienādmalu trijstūri, tad kvadrātā, taisnstūrī līdz tas biedējoši izplešas un aizklāj visu. Dzīvs, kustīgs, par sevi neko nestāstoš melnums. Neko tik drausmīgu vairs neesmu redzējusi.

Šodien gan, piecietu sajūtu, ka mirstu, piecēlos 5.30 un mājās pārrados 18.30. Droši, ka rīt miršu vēl smagākā formā.