No krasta jūru mīlu tikai naktīs. Viļņi divtik lieli šķiet. Baiļu atvars iegriež sajūsmas karuseli peldēt tur tālu, dziļumā.
Es bieži redzu sapņus/murgos (kas raksturo konkrētu emocionālu stāvokli), kuros plosās jūra. 9m augsti viļņi aprij turpat līdzās stāvošos cilvēkus, bet bailes nomāc vēlme iet pretim tai iznīcinošajai masai un spēkam. Tas ir tas neizskaidrojamais vilcējspēks, paspert soli pretim 40cm attālumā braucošajam vilcienam, paspert soli pāri skatu torņa barģūrai.. Viens mirklis un viss būs citādāk.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: