Atvērtā logā liekas, ka jūra jau pārvēlusies pāri kāpām un vēja dzīta drīz skalosies pie manām namdurvīm. Atcerējos Pļavnieku vietējās kaijas un deviņstāveni, kur pagalmā mīt vietējie no pārējās pasules neatkarīgi vēji. Man saprotama burvība.

5min vēlāk skatos bildītes ar dabas pāridarījumiem, un tur jau tas ir! Mans vecais pagalms, kurā nu ir nogāzts koks. Bet ES TUR NEBIJU.