Jau otro dienu ir nenormālas dusmas. Viss aizkaitina, saniko tā, ka rokas trīc. Iemesla nav un objekta pār kuru to visu izgāst arī ne.

Man riebjas valsts iestādes, kurās strādā vecas dūras, kurām smadzenes aptaukojušās tik ļoti, ka viņas nejēdz izdarīt pat simto daļu no saviem tiešajiem pienākumiem. Un tā bezkaunība! Vienšūnis, kas par vali izliekas.