Manā bērnībā tēvs neaudzināja savas trīs meitas, bet kā tēva figūra periodiski piedalījās trīs citu bērnu audzināšanā. Reizēm ciemojoties pie tēva bija iespēja viņus iepazīt.. nu, labi - apskatīt. Atceros to deviņus gadus vecāko jaunieti, tādu garu, bieziem tumšiem matiem, izteiktiem vaigu kauliem, spulgām brūnām acīm, platu smaidu aiz kura skaļa, droša balss un smiekli, bet visam pāri pārkaisīta vitalitāte.
Pilnīgi negaidīti šis vasras beigās sanāca sastap šo būtni. Pārstegumā nespēju pat pieteikt, kas esmu, kamēr viņa neatlaidīgi tirdija tēvu, kas viņam "par tādu smuku čiksu ciemojas". Jāteic, jaunajai sievietei augums perfekts, bet tas laikam vienīgais narkomānu bonuss. Skaistie vaigi kā kožu sacaurumoti, no matiem palikušas pāris noželojamas pīckas un pāris dredi, viss cits noskūts. Daudzzobainais smaids - zirga atņirgtie zobi. Stāsts skumjš. Sarunas tikai par trankiem, ripām, ārstiem, alkoholu. Perspektīva - ja meiteni vēl reizi pieķers kaut ko lietojam, piespiedu rehabilitācija.