"..samontē hipnotiskā kompozīcijā un
absolūtā vienatnē noslēgtā istabā liek klausīties
to vairākas reizes pašam runātājam, līdz to
pārņem nepanesama vientulības sajūt, tā pati
atsvešinātības sajūta, kas rodas katrā, ar kuru
runā pļāpa, - no sākuma apnicība, tad vientulība,
tad baiļu sajūta, ka šajā pasaulē nav cilvēku,
nav neviena paša, un beidzot bezcerība un izmisums."