Pārradusies no plezīra mātesciemā nokrāvu veļļuku ar savām mantiņam un braucu uz māju. Metrus 200m no tās ievēroju melnus dūmu mutuļus virs priedēm vietā, kur dzīvoju. No mugurpuses kauc sirēnas, bet priekšā sprakšķ, sprāgst un rēc. Iebraucu krūmos, jo garām aiztraucas policija, ugunsdzēsēji un ātrie. Bailīgi sāku mīties, lūdzot dievu, lai tik māmiņa nav kaut ko nostrādājusi. Piebraucot tuvāk, pavērās skats uz kaimiņu trīsstāvīgo māju, no kuras uguns liesmas saķērušāš augstākajos priežu zaros. Iegāju mājā, piegāju pie virtuves loga un noskatījos sarkanajā uguns sienā un gar logu krītošajās dzirkstelēs un pelnu plēksnēs.
Jau pēc minūtes mani nosēdina pie ugunskura, gar seju vicina gaļu, uz zemes līst vīns, jaunieši spēlē elektrisko, akustisko ģitāru, dun bungas. Man nebija, ko teikt. Atnācu mājās iedzer šķabi.