Naktī redzēju tik drausmīgu murgu, ka bija bail atkal aizmigt. Ja parasti murgos mani vajā manas ikdienas vai sadzīves problēmas, tad šajā bija tikai asinis un kādas meitenes mocīšanās vājprāta sāpēs. Sen tā nebiju pārbijusies.

Vakar māte iedeva šokolādi un pavaicāja, vai man ir depresija. Nē, man nav, bet šodien nopirku kurpes un vēl vairākus apģērba gabalus. Pierādījums, ka man tādas nav. Jo ja ir slikti, tad līdz galam - palieku gultā, kamēr kādas īpaši svarīgas personas sāk meklēt mani rokā.