Pēdējā pusotra gada laikā esmu iemācījusies dzīvot vieglāk. Tādā ziņā, ka nesatraukties par visādiem niekiem, lietām ko nevaru ietekmēt vai izmainīt. Dzīvoju šeit un tagad, tāpēc skolā esmu atstājusi pagalam nenopietna cilvēka iespaidu. Patiesība ir tā, ka ir pietiekam daudz problēmu par kurām tiešām vērts domātu, man tie ikdienas sīkumi ir absurdi smieklīgi. Vēriens, ar kuru raugos uz dzīvi, ir gana plašs, lai nebūtu laiks skaitīt smilšu graudus pludmalē. Bet reizēm tā vien gribētos pieķerties puteklim vai skabargai svešā/savā acī un aizmirst visu citu.