Mūzika: | Frank Sinatra 14. I've Got You Under My Skin |
Šī brīnišķīgā diena sakās ar to, ka pamodos laicīgi, lai bez steigas apmeklētu pirmo lekciju, kurā paredzētā ieskaite nenotika. Ceļā uz skoliņu ausīs tīkami zuzināja Frenkijs, rīta smēķi padarot tik vieglu kā iepriekš laiski izbaudītā kafijas tasīte. Pat sniega visuresamība neriebās kut tikai tāpēc, ka apkārtēja pasaule pēkšņi bija izrāpusies no samirkušu putekļu pelēkuma. Rīta cēlieniem uz galu ritot, ciešāk vilkās manā pacietībā samestie mezgli. Aizkaitināta aizrādīju vecajai laulenei par viņas kaitniecīgo paviršību, kas sakautrējās tik ļoti, ka gandrīz neveiklu kniksi izpildīja. Pēc desmit minūtēm, jau atkal novācu viņas atstātās pēdas. Bezcerīgs gadījums. Dienas kamolam tinoties kopā nospriegtāki kļuva domstarpību pavedieni, kas līdz ar nepamatotu apvainojumu dzirksti, beidzot plīsa. Pāris skaļāki un noteiktāki vārdi iedzina kliedzošā klusumā, izvēlē neapmeklēt vienu lekciju, lai kaut uz brīdi norobežotos savā citadelē. Tas arī ļāva visus diegus atkal sasiet, atstājot atgādinājuma cilpiņas atmiņā.
Pārnākot mājās, klēpī iekrita neliels miers un labsajūta, ko sagrāva ziņa, ka kāds paziņa ir slimnīcā ar pusi norautas plaukstas...
Kā gribētos mācēt visam uzgriezt muguru un iepeldēt zilā vienaldzībā ar magi dzeltenu nenopietnības kleitu mugurā..
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: