Šis man atgādināja F. Nīči, ar kura idejām biju aizrāvusies, kad biju apmēram Tavā vecumā. viņš savos darbos bieži min terminu "pārcilvēks", kas bija mans ideāls un uz ko, es ticēju, ka cilvēkam jātiecas. Plašāk intepretējot jēdzienu "pārcilvēks", to var saprast nevis kā kādu noteiktu personu, vai nākotni reāli apdzīvojošu cilvēku tipu, bet gan kā ideālu, kuram ir motivējoša funkcija. "Pārcilvēks" var tikt saprasts kā orientējoša ideja, kurai sekojot cilvēks atrodas pastāvīgā pārmaiņu procesā. Šī ideja motivē cilvēku pārvarēt sevi ik brīdi, atrasties pastāvigā radīšanas procēsā un tikai attiecībā pret to vērtēt kaut ko kā labu vai sliktu.

Re dažas domas no viņa darba "Tā runāja Zaratustra", kuros parādās "pārcilvēka" ideja:

Es mācu jums pārcilvēku. Cilvēks ir kaut kas, kas jāuzvar. Ko jūs esat darījuši, lai viņu uzvarētu?

Kas ir pērtiķis cilvēka priekšā? Izsmiekls vai sāpīgs kauns? Un tādam pašam jābūt cilvēkam pārcilvēka priekšā: izsmieklam un kaunam.

Pārcilvēks ir zemes kodols. Lai jūsu griba saka: kaut pārcilvēks būtu zemes kodols.