Šodien ir tas rudens, kas ir man vistīkamākais. Ar viegli tonētām debesīm, dažām košām lapām kokos, līdz bezkaunībai precīziem ogles vilcieniem stumbros, elektrības vados, māju skursteņos un antenās, šķirbās starp logu slēģiem, bruģakmens spraugās. Salst rokas un gaisā slēpajas lietus lāses.

Secināju, ka ļoti nogurstu dienas laikā, esot kopā ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, bet dzelzs durvis ir priekšā. Viss grūtāk ir brīžos, kad no manis neatkarīgu iemeslu dēļ darbs nevedas uz priekšu. Ir jāsastingst, jāuzstelē smaidīgs ģīmis un jāvelta visa sava enerģija tukšām pļāpām. Pārtraukumā neko neteikdama, aizgāju uz parku. Cigarete pēc cigaretes un skaista dziesma galvā (Famous Blue Raincoat - Leonard Cohen).