drīzāk es pārpratu. ir pārāk daudz versiju, bet ja Tu jautā, ko domāju, es, kas ir laime, tad es, pirmkārt, cenšos nedefinēt tādus terminus, otrkārt, laime nav mans pienākums, tā ir pārejoša un es cenšos tai nepieķerties un ja man izdodas, tad, smieklīgi, bet uz mirkli ir laime. man tie ir mirkļi, jeb kaut kādu iedomu pozitīvs iznākums, piemēram iedoma: "ja man izdosies iemācīties sevi mīlēt, tad gan es būšu laimīga" un ja izdosies uz mirkli arī būšu, bet tikai uz mirkli.kaut vai tāpēc vien, ka man ir svarīga izaugsme, un tas ir nebeidzams process.
var jau būt ka, darkanam bija daļēja taisnība sakot, ka "cilvēki nevar būt "vienkārši laimīgi" tāpēc, ka laime ir fizisks stāvoklis un veidojas dzimšanas brīdī, līdzīgi kā matu krāsa".
tikai kaut kas man tomēr tajā neliekas īsti līdz galam pateikts..