Šodien atkal kaut kur jādodas, bet man spēka vairs nav. Vakar pasludināju, ka ir ceturtais maijs. Galīgi viss sagriezies van Goga triepienos. Tā arī ir, ka mēnesi bez atelpas. Laiks iemidzis iztukšotajās glāzītēs.
Ak, un visam pa starpu es novecoju. Vēl dažas dienas un būšu aizdzīvojusies līdz savam divdesmit vienam. Kas tur priekšā, jo aiz muguras...
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: