Todien, kad saule lēnām rietēja, gribējās pieglaust vaigu ēku fasādēm, sagrābt apmetumā sagūlušo siltumu. Pārskriet pāri ielai un ieiet valūtas maiņas punktā “Marika”, satikt un aprunāties ar kādu Mariku.


Neizprotu es to zaļo lakstu estētiku. Es savā dārzā iestādītu mežu - vērotu, kā aug sūnas un ķērpji vai kā akmeņi dilst.