Pa nakti ausī žūžojošais vējš uz labā pleca ir uzcēlis akmens sapņu pili. Smagums spiež tā, ka ne galvu pagriezt, ne parakstīt. Modinātājs arī sazvērējies – noklusēja savu sakām, bet viņš vispār brīvdomātājs. Pamodos no kārtēja kukaiņa, kas meklē mājas manā dzīves platībā. Jāatver plašāk logi – diez vai spētu sadzīvot ar veselu spietu.