Kad būšu tikusi galā ar kursa dabu, prakses atskaitēm un n skaita prezentācijām, būs jāaizdodas līdz mātesmājām pēc sen rūpīgi atliktajām grāmatām. “Praktiskā fotogrāfija” un vēl kaut kāda tik pat vērtīga padomju ražojuma par melnbalto fotogrāfiju. Fotografēšana kā tāda mani diez ko neaizrauj, tas ir tikai izteiksmes veids, bet melnbaltajā foto ir neatkārtojams šarms, process ar roku smērēšanu un vieta improvizācijai tieši ar tehnoloģiju. Būs jāatsvaidzina elementāras ķīmijas zināšanas, jo vectētiņš netaupīs biezākus vārdus par bērnišķīgu glupību. Šādus tādus meistarības knifiņus jau esmu saklausījusies un piefiksējusi no izbijušiem pašdarbniekiem.