No rītiem iegremdēju pirkstu galus apaļa akvārija dzidrajā ūdeni un sagrābju sauju sīku varavīksnes krāsā zivtiņas. Dzerot aukstu tēju ar sausā ledus tvaikiem, noriju dzīvas, tās skābekli nes no plaušām uz sirdi, pa asinsvadiem līdz smadzenēm, tā, lai katra šūna tiktu noskūpstīta.
Samirkšķinu acis un plaukstā guļ tabletes, ko pirms ievelku nākamo dūmu, jānorij, uzdzerot melnu kafiju.