Labi, ņemu atpakaļ savu nedaudz nievājošo attieksmi un vārdus par kaut kādu - nezin kādu Holivudas režisoriņu. Lekciju vadīja pats Randals Kleisers, filmas “Baltais ilknis” režisors. Tā bija patiešām interesanta un pārsteidzoši jautra. Visa tā audiovideo padarīšana sāk vairāk saitīt, un beidzot ir sajūta, ka kaut ko labu esmu padarījusi, un vērtīgu ieguvusi.<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Jāatzīst, ka pēc šādiem pasākumiem mana spēja gūt kaut kādu estētisku baudījumu sāk izsīkt pilnībā, jo nu jau pievērsīšu uzmanību netiki gaismām, kadra kompozīcija, mūzikas/skaņu/trokšņu nozīmei... utt, bet arī tam cik sunīši nepieciešami, lai uzfilmētu vienu ainu, cik no visa redzamā ir filmēts studijā, cik īstā vidē, cik vispār kaut kas ir īsts, cik profesionāls darbs un veikli triki... Tas viss tikai audzē manu skepsi pret to, ko redzu un savā ziņā pret visu dzīvē notiekošo. Un kārtējo reiz pierādījās, cik gan ļoti cilvēki saskata tieši to, ko vēlas.