Vienatnē tukšoju kokčika skārdenes, un daru to tāpēc, ka tā kļūst vieglāk. Briesmīgi, jo ja parasti dzeru, jo jādzer vai vnk ir jādzer, jo ir ko, un tad jau nevar nedzert, vai arī dzeru sastādot kompāniju, tad tagad tāpēc, lai sejas muskuļi kaut nedaudz atmaigtu no nemitīgās pārdomu sejas izteiksmes, lai mani pārņemtu caurspīdīga un miegpilna apātija, lai būtu vieglāk un pietiktu tikai ar sevi vien. Ziniet, pietiek jau arī.