Es vairs nespēju cienīt savu māti. Sarunāju briesmīgas lietas, bet tā notiek, ja necienu.
Šie būs kārtējie/ikgadējie saspīlētie svētki, kuros vecmāmiņa lamā vectētiņu un skaita, cik glāzes katrs izdzēris. Māte nolien stūrī ar kādu grāmatu, māsa urd visiem pretī, un es aizgriežos ar asarām acīs. Labi, ka ir sīkie radu bērni, kas ienes kaut kādu sirsnību un dzīvību.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: