Šķiet, pēc nedēļu garā kursa “mūzika komunikācijā” nespēšu nevienu audiovideo materiālu izbaudīt neiedziļinoties tā vizuālajā un nu jau arī muzikālajā noformējumā. Apjautu, cik gan nabadzīgs ir mans vārdu krājums, lai aprakstītu atsevišķas muzikālās substances (apšaubu šī vārda pieļaujamību šajā kontekstā, bet..), un daudzi mūzikas termini tā arī paliks vien skaņu sakopojums manām ausīm. Visnotaļ pozitīvas bija arī vieslektora sliktās latviešu un angļu valodas zināšanas, kas piespieda atdzīvināt manas ierūsējušās krievu valodas prasmes. Gala novērtējums gan nepavisam neapmierina, lai gan paveiktais darbs tika novērtēts kā profesionāls un atbilstošs prasībām, kūtrums iesaistīties diskusijās iegāza. Tomēr, jūtos gandarīta par augsto vērtējumu maniem pūliņiem, pirmo reizi rakstot scenāriju mūzikai (mēģinājums rakstīt da jeb kādu scenāriju jau ir sasniegums), lietojot terminoloģiju, ko neizprotu pat latviešu valodā.
UPD: Ha, tomēr galīgā atzīme ir tāda, kādu vēlējos. Prieks!
Tas ir šausmīga, ka esmu kļuvusi par personu, kurai atzīme ir svarīga.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: