Nobijos no sava ūdeņainā skatiena atspulga stiklā, pelēkzilā varavīksnene padara to tik sasodīti skumju, bet mūždien paplašinātās acu zīlītes, kas liecina par slikto iedzimtību, liek ieskatīties melnā bezdibenī, pati sev liku sajusties tālu prom. Uz brīdi ieraudzīju ieturēto distanci no otras puses.
Ne jau man ir grūti, bet jebkuram, kas nonāk kontaktā ar mani.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: