Katrs skatiens aizlien aiz ādas, lien pa mugurkaulu līdz atlanta skriemelim. Arvien augstāk, arvien dziļāk. Skrāpē galvaskausu no iekšas, aizķer smadzenes. Šļūc pa asinsvadiem, aplaiza sirds labo priekškambari. Līdz iekrīt dvēselē kā netīrs, nosūbējis santīms dzidrā avotā. Svešinieka mesta dūmaka un duļķes, liec pie zemes, auksta klona.