Redzēju sapni, kurā man svarīgie cilvēk saraujās pavisam maziņi un aizlido ziepju burbuļos. Stāvēju naktī ārā uz ielas, visapkārt bija cilvēki, un arī viņu tuvinieki aizlidoja. Citi mēģināja viņus glābt, notvert un nosargāt, bet es tikai skatījos.
Kad viņi bija jau prom, kāds man iečukstēja ausī, ka viņus izglābt varēja, aizejot uz viņu mājām un gaidot viņus atgriežamies. Vnk domājot par viņiem... bet bija jau par vēlu..

Pamodos 14.58. Kārtējā tukšā diena.