Un nu viss jau ir gandrīz beidzies.
Rīt nopirkšu kūku, pakniksēšu skolas priekšā pēdējā zvanā un uzsākšu prom skrējienu no četrus gadus tik ļoti mīlētās izglītības iestādes.


Pārnākusi mājās iegāju savā istabā, un nodomāju: "Kā gan varēju pa nakti gulēt ar papīriem, žurnāliem, kartoniem un krāsām aizkrautā gūltā?".. pēc brīž atminējos, ka iepriekšējo nakti vispār negulēju.

Lai cik ļoti es gribētu tikt no turienes prom, ir pat ļoti žēl.