"Jūs, nosvērtie, jūs, šausmīgi mierīgie! Es rakstu, es gribu stricināt jūsu šausmīgo mieru.
Ir tik daudz rakstīts ar asinīm, it tik daudz raudāts un būts nopietniem, es rakstīšu ar žulti, stāstīšu jums ko traki jautru. Iegaumējiet - traki jautru.
Daži sašūtīs, kā var smieties par kropļiem, bet mēģiniet smieties man līdzi - un jūs redzēsiet galu galā cik šausmīgi tas ir.
Un taisni jūs, jūs, nosvērtie, jūs ar savu auksto mieru, jums jāzina, ko nozīmē karš, un jāzin arī tas, ka karš var pārsteigt jūs negaidot,- kur tad paliks jūsu lielais optimisms?"

Agrāk šis citāts bija kā bauslis manai pārliecībai. Nelabumu un pretīgumu izraisīja vienaldzīgi cilvēki. Nesapratu, kā var būt vienalga. Bet tagad? Pati esmu tāda - sasalusi savā aukstajā mierā.