Lūgums.
Skrienam uz mežu ieaugt sūnās, lai laukakmņa smagā mierā atdzertos saule gaismu, nakts tumsu un zvigžņu vizmu. Nogrimstam jūrā gadsimtie garā miegā, audzējot sāls kristālus uz miesas, lai cēli kā briljantus tos velkātu. Nodzenam matus un diedzējam mežģīnotus ķērpjus - vieglus un smlkus kā zirnekļu tīmekļus -, lai prātu veldzējošai rasai būtu kur augt. Slēpjamies aiz koka mizām, ar kukaiņiem sīkiem, lai norij mūs putni un debesīs uzvizina.