Ērvins Velšs grāmata "Vilcienvakte" (Irvine Welsh "Trainspotting"). Jāsaka, esmu diezgan vīlusies šajā daiļdarbā, lai gan esmu izlasījusi tikai kādu trešdaļu, tāpēc varbūt sprižu nepareizi. Nezinu, ko īsti biju no tā gaidījusi, jo filumu redzēju krietnu laiku atpakaļ, līdz ar to saturs un noskaņa ir zināma, bet parasti grāmata ir labāka par filmu, un bieži vien pat pilnīgi citādāka. Nesaistoša ir šī pa atkritumu konteineriem salasītā leksika, kurā biežāk lietotie vārdi ir "bļin" un "piders", kā arī pasaules pabiru dzīvesstāsti, kas ar savu tiešumu un zināmu skarbumu, it kā atklāj klaju patiesību par šīm tukšajām un bezjēdzīgajām dzīvēm. Protams, ir lietas, kas liek aizdomāties.
Šķiet, lasu šo grāmatu neīstajā laikā, jo katram dzīves posmam vai kaut mirklim var atrast atbilstošu lasāmvielu. Šobrīd tā gluži vnk laupa to noslēpumaino burvību, kas iekodēta nebeidzamajos burtu virknējumuos.