Pamodos piecos no rīta. Sataisījos neparasti ātri, iemetu somā grāmatu, ko lasīt vilcienā, visu pārējo izsviedu no tās laukā. Zināju, ka mājās, neesot viena, nevarēšu izturēt. Nebija arī noskaņojuma doties uz to Valsts izglītības iestādi, tur valdošā atmosfēra saēd mani dzīvu vēl esam. Dienu aizvadīju daudzstāvu nama bezpersoniskajās sienās, akli blenžot TV ekrānā skrienošajos kadros.

Ir novembris. Ojārs Vācietis. Menuets.
Nostaļģija par laikiem, kurus neesmu piedzīvojusi.