takš skaidrs jau bija ka lielākoties izvēle būs par thin/athletic. pat ļoti labi māk abstrahēties, vienkārši vīrieši ir cūkas (labi ok ne visi, bet face it). ne velti ir večiem (nevis klasiska vīriešu džentelmeņu kompānija, kuri sūc konjaku ar cigāru uz ādas krēsla un domā kā ērtāk apčakarēt proletariātu, bet tieši večiem - nu tādiem jaunībā īpaši nebremzētiem keksiem, kuri vēlāk 40 gados piedzīvo pusmūža krīzi un tad aptuveni ap to pašu laiku pārtop par profesionāliem alkoholiķiem) ir frāze "stumjama, ja uzmauc maisu etc etc". ķermenis vienmēr būs svarīgāks seksam, tāpēc nevienam nepatīk būt overweigth (and i should know). :
then again, smukai sejai taču ne thin/athletic čiksai ir visas iespējas par tādu kļūt ar visu feisu. un tas neprasa milzīgus ieguldījumus. unlike diamonds and yachts.
then again, smukai sejai taču ne thin/athletic čiksai ir visas iespējas par tādu kļūt ar visu feisu. un tas neprasa milzīgus ieguldījumus. unlike diamonds and yachts.
Comments
Nav mazāk svarīgi, lai meitenei būtu pietiekams vārdu krājums dzimtajā valodā.
(Reply to this) (Thread)
diezgan nebūtiski. ejot pa ielu acis diez vai meklē meiteni kurai būtu uz pieres rakstīts "esmu rakstniece/dzejniece".
Ir cilvēki, kuru piederību pie mākslinieku aprindām var redzēt pa gabalu. Mēs, sacīsim, ejam un ieraugām cilvēku, kas nāk mums pretī. «Tam noteikti ir kaut kas kopīgs ar mākslu,» mums intuitīvi iešaujas prātā, lai gan nācējs vēl ir krietni tālu, metrus desmit. Un vēlāk izrādās, ka neesam maldījušies. Starp citu, pilnīgi aplams ir apgalvojums, ka mākslinieku no parastā cilvēka var atšķirt, pateicoties ekstravagantai ārienei. It nemaz arī ne! Lūk, baletmeistars maestro Valpurģis, izcili liels mākslinieks, ārēji ir pati vienkāršība. Gluži parasts tumšzaļā zīda kaklauts ar burvīgu nevērību sasiets mezglā zem daļēji aizpogātā sniegbaltā krekla, plecos uzsviesta brūna samta žakete, krūšu kabatiņā tikko manāms violets mutautiņš, kājās nevainojami izgludinātas tumšpelēkas bikses ar platu siksnu ap vidu, ko rotā antīka misiņa sprādze, kājās spoguļspodras kurpes un rokā masīvs ozolkoka spieķis, īsi sakot, cilvēks kā cilvēks. Un tomēr viņu uzskatīt par ikdienišķu, bezpersonisku būtni nav iespējams, no viņa, ziniet, izstaro kaut kas apgarots, kaut kas traģisks.
protams ir iespējams reizēm atpazīt, bet es par ko citu - ka mēs jau nemeklējam otru uz ielas ar bagātu iekšējo pasauli, tas paliek pēc tam, pēc pirmā momenta/foto.
(Reply to this) (Parent)
Bērnībā PSRS populāras Ārzemju (franču laikam) sintī grupas "Space" superhīta nosaukums. Likās relevants gan tavai uzmirdzēšanai šeit kā tādai (ļoti jau nu sen nebiji manīts), gan uzmirdzējuma saturam.
ja visu laiku ir tikai darbs un mājas un rutīna, tad nu tā ir. pēdējā laikā skatos tikai redditu un šo to no geiminga blogiem/saitiem, cibā sanāk retāk ieskatīties. man jau patīk reizēm pagvelzt par savstarpējo attiecību tēmu (it īpaši no vīrieša skatupunkta) un tapēc pieslēdzos.
(Reply to this) (Parent)
|
Vienmēr esmu fokusējies uz ko citu, lai kam tāpēc esmu atraitnis (lai gan nekad neesmu bijis precējies) un nevaru releitot ar tavu postu. Lai gan kopumā tvirtas miesas vienmēr ir na rashvat.