Better jungler wins

diezgan nebūtiski. ejot pa ielu acis diez vai meklē meiteni kurai būtu uz pieres rakstīts "esmu rakstniece/dzejniece".

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Ir cilvēki, kuru piederību pie mākslinieku aprindām var redzēt pa gabalu. Mēs, sacīsim, ejam un ieraugām cilvēku, kas nāk mums pretī. «Tam noteikti ir kaut kas kopīgs ar mākslu,» mums intuitīvi iešaujas prātā, lai gan nācējs vēl ir krietni tālu, metrus desmit. Un vēlāk izrādās, ka neesam maldījušies. Starp citu, pilnīgi aplams ir apgalvojums, ka mākslinieku no parastā cilvēka var atšķirt, pateicoties ekstravagantai ārienei. It nemaz arī ne! Lūk, baletmeistars maestro Valpurģis, izcili liels mākslinieks, ārēji ir pati vienkāršība. Gluži parasts tumšzaļā zīda kaklauts ar burvīgu nevērību sasiets mezglā zem daļēji aizpogātā sniegbaltā krekla, plecos uzsviesta brūna samta žakete, krūšu kabatiņā tikko manāms violets mutautiņš, kājās nevainojami izgludinātas tumšpelēkas bikses ar platu siksnu ap vidu, ko rotā antīka misiņa sprādze, kājās spoguļspodras kurpes un rokā masīvs ozolkoka spieķis, īsi sakot, cilvēks kā cilvēks. Un tomēr viņu uzskatīt par ikdienišķu, bezpersonisku būtni nav iespējams, no viņa, ziniet, izstaro kaut kas apgarots, kaut kas traģisks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams ir iespējams reizēm atpazīt, bet es par ko citu - ka mēs jau nemeklējam otru uz ielas ar bagātu iekšējo pasauli, tas paliek pēc tam, pēc pirmā momenta/foto.

(Reply to this) (Parent)