vakar ar [info]lilai devāmies apskatīt Rēzeknes baznīcas... pareizticīgo baznīcā izdevās sarunāt kādu sirmu vīru, lai tas pastāsta par ikonām... diemžēl simbolismus viņš izskaidrot nespēja, tomēr labi lasīja senslāvu valodā, tāpēc es uzzināju to, ko bez viņa nebūtu sapratis... un beigu beigās viņš man pajautāja: "вы кончаете католический семинарий?", atbildēju "да, я католик"... "кончаете семинарий?" pārjautāja viņš... nemeloju un atbildēju "собираюсь"... nepateicu tikai, ka собираюсь pēc gadiem pāris... un tad viņš man kā cilvēkam ar garīgo сан'u, atslēdza durvis, aiz kurām mēs nedrīkstētu iet... viņš jau taisījās mani laist iekšā, bet es palaidu pa priekšu [info]lilai... viņš pateica "а женщинам сюда вообще не нужно заходить"... tā nu mēs pa atvērtajām durvīm apskatījāmies to, ko ne katram ir lemts redzēt un guvām priekšstatu par "aizkulisēm"... biju par to lasījis, bet nekad nedomāju, ka izdosies redzēt arī savām acīm...

uzzinājām, ka "служба в шесть" un devāmies uz Jēzus sirds katedrāli... tur es piegāju pie grēksūdzes... pasēdējām svētā vakarēdiena misē, saņēmu corpus Christi un devāmies atpakaļ... cerējām paspēt vismaz uz pareizticīgo mises beigām, bet diemžēl nepaspējām... :(( skaista diena...

http://klab.lv/users/lord/48508.html

izskataas, ka ar saviem unikaalajiem testeejamajiem objektiem (personaam) man ir izdevies radiit baumas par sevi psihologu aprindaas... vismaz taa man pateica pasniedzeeja, kura man pasniedza pirmajaa kursaa un kopsh taas reizes nebiju vinju iipashi maniijis..

http://klab.lv/users/lord/49168.html

seezhot pie [info]honeybee uz balkona un piipeejot uudenspiipi, radaas ideja par pirmatneejo vibratoru baroshanas avotiem... saakaas viss ar to, ka es piedaavaaju kaamiiti, kas skrien pa riteni, kas razho energjiju dotajam objektam... taalaak aizgaaja diskusijas par to, ka vareetu izmantot arii dzirnavu un uudenskritumu energjiju... tad bija arii kronas kaarta.... kaut kas veel piedaavaaja versiju par to, kaa ir radies velosipeeds...

P.S. nez no kura laika es tik perverss... vai arii vienkaarhi sabiedriibas negatiivaa ietekme uz manu nenobriedusho psihi... ;D

http://klab.lv/users/lord/49598.html

interesants pasākums - bēres... diena sākas ar dušu un no dušas pa taisno uz morgu... sanāk paskatīties ne visai pievilcīgus skatus... bet nu tas tikai pirmajā brīdī, kad ienāc... ir kaut kā dīvaini... es beidzot sapratu atšķirību starp mirušu un dzīvu cilvēku... mirušu cilvēku es nejūtu... es to uztveru kā priekšmetu... un tāpēc morgā sākumā jutos ļoti dīvaini, jo kaut arī iekšā bija astoņi cilvēki, es jutu tikai piecus... pie šādas sajūtas ir jāpierod... pieradu...

pareizticīgo izvadīšanas rituāls ir jauks... man patika... tikai cilvēks, kurš mani vienreiz kā tūristu vadāja, uz mani dīvaini skatījās... laikam domāja, ka kārtējo reizi esmu kā tūrists...

pareizticīgās dziedātājtantiņas dzied labāk par katoļu dziedātājtantiņām... bet tas arī skaidrs... viņas par to saņem smuku naudiņu... katoļu tantiņas nesaņem neko...

man patīk nest krustu pa priekšu bēru procesijai, nezinot, uz kurieni jāiet... ;D

dažreiz kapi ir labi ar to, ka tajos stundām ilgi var pētīt senus kapu pieminekļus un krustus... puse no mani interesējošajiem tika arī iemūžināti fotofilmiņā...

atpakaļceļā no Daugavpils uz Rēzekni vienai mašīnai kaut kas pārtrūka, sanāca "пикник на обочине"... ar māsīcu izvilkām bēru mielasta pārpalikumus un kamēr visi bija aizņemti ar mašīnu un nelaimes mērogu apspriešanu, mēs mierīgi sēdējām uz vienas no mašīnu motora pārsega un ēdām maizītes, aizdzerot ar sarkanvīnu un toniku... лепота... :)

dziedātājtantiņas ņēmās apspriest mani un manus matus un manu bārdu... domāja, ka no manis labs batjuška sanāktu, bet kad konstatēja, ka esmu katolis, nolēma, ka būt man ksjondzam... es viņām arī piekritu - būt būt... tad panesās starp viņām diskusija par to, vai man atstāt bārdu vai skūt nost... ksjondzam nepiederoties bārda... atbildēju, ka тогда видно будет un aizgāju ēst maizītes un aizdzert ar sarkanvīnu...

diena bija burvīga, ja vien tā vispār var izteikties par bērēm...

http://klab.lv/users/lord/50192.html

pēdējās divas dienas...
interesanti braucot no rīta intervēt cilvēkus, sastapt autobusā noklausīties mātes sarunu ar aptuveni divgadīgu bērnu:

- re kur sunītis
- suītis
- (izrunā vārdu, ko neesmu dzirdējis)
- (atkārto šo vārdu)
- kādā tas ir valodā?
- kievu
- nepareizi, ivrītā...
kāpēc mana mamma man divu gadu vecumā nemācīja ivrītu?

ļoti interesanti pakontaktēties ar cilvēku, kurš, izrādās, ir sēdējis vairākās koncentrācijas nometnēs un pat vienu brīdi SS sastāvā apsargājis vācu koncentrācijas nometnes... un šis pats cilvēks esot pazinis manu vectēvu, par kuru man bija ļoti interesanti paklausīties jaunas, vēl nezināmas lietas...

izrādās, ka filmās pārspīlē ar krūšturi uz lustras... patiesībā to tur uzmest praktiski nav iespējams... nu vismaz ir ļoti problemātiski...

interesanti ir arī, kad sieviete, kas guļ blakus svešā dzīvoklī, dzirdot zvanu pie durvīm, paziņo, ka ja ir ieradušies dzīvokļa saimnieka vecāki un viņi ienāks iekšā, viņa izliksies, ka mani nepazīst... un viņu vecāki noteikti pazīst... ehh, sievietes un viņu asprātība... ;D

reizēm ir ļoti patīkami sastapt uz ielas cilvēkus, kas kādreiz ir nozīmējuši vairāk par visu pasaulē... pat ļoti patīkami...

atziņa no tiesību teorijas lekcijas - jebkuras problēmas var atrisināt ļoti vienkārši... vienkārši kādam ir jānomirst un viss atrisinās pats no sevis... nu izņemot ar krimināllikumu saistītas lietas... tur tas tikai sarežģī situāciju... bet ģimenes lietās nāve ir labākais līdzeklis problēmu risināšanai...

http://klab.lv/users/lord/51399.html

"beigās dabūsi lielu betona plāksni, kas horizontāli nosegs tavu kapu un uzraksts vēstīs - nemaz nedomā līst ārā" ©[info]lilai

http://klab.lv/users/lord/51472.html

vakars jeb rīts burvīgā kompānijā jeb atgriešanās pie savas dzimtas apjūsmošanas...
patiesībā ir tā, ka man ir divas mīļākās kompānijas (kompānija ir vienība, kas pārsniedz divus cilvēkus manā uztverē) - Dorians un tēvs ar tēvabrāli... nožēlojami ir tas, ka es iemācījos lepoties ar savu uzvārdu tikai gadu pusotru atpakaļ, bet līdz tam to centos slēpt un ļoti kaunējos no tā... bet toreiz tas bija personvārds, kas apzīmēja mani tolaik, nevis manu dzimtu... tikai tagad es esmu sācis apzināties savu uzvārdu kā savas izcelsmes rādītāju - cilvēku grupas vienojošo nosaukumu līdzīgi Dorianam....

ļoti patīkams vakars... vai precīzāk rīts vienā no manām mīļākajām kompānijām... starp tiem diviem cilvēkiem, kuriem es vienmēr esmu vēlējies līdzināties un ko esmu uzskatījis par saviem "guru"... šeit gan būtu jāmin vēl viens cilvēks, kas atbilst šim raksturojumam - mātes brālis... mazliet sausā sarkanvīna, Bregovics, Led Zeppelin, ELP, Jetro Tull, Чиж, Theatre of tragedy, pavisam mazliet no Laimas Muzykantiem un lieliskākā kompānija, ko vien varu vēlēties (protams, ja neskaita Dorianu... bet šo kompāniju sniegtais baudas atšķiras kvalitatīvi, nevis kvantitatīvi... šos divus cilvēkus es labprāt sastaptu reizi mēnesī, lai tas nekļūst par rutīnu un vienmēr var just to pašu prieku tos sastopot, savukārt daļu Doriana es sastiepu samērā bieži, bet ar to man nav tik liela dvēseļu saskaņa... tie gluži vienkārši ir labākie draugi... un tie nevar sniegt to, ko var sniegt radniecīgas asinis un dvēseles... tāpēc katra no šīm abām kompānijām ir pati labākā savā ziņā, bet salīdzināt tās nebūtu jēgas)...

ļoti labi... visu vakaru domāju, kā gūt iedvesmu nu jau šodien paredzētajai atskaišu rakstīšanai... te nu arī iedvesma...

ehh, atkal sanāca analīze... divu nesalīdzināmu cilvēku grupu salīdzināšana... laikam jāiet un jāizguļas... šodien daudz darba paredzēts izdarīt...

http://klab.lv/users/lord/52087.html

saruna ICQ ar nelielām redakcijām..
- un kas tā par krāsu - melna, zaļa, rozā? (o lūdzu, saki, ka rozā :P)
- nē, zaļa un sarkana... nolēmu atmest savu nopietno imidžu.. un mazliet pauzjautrināties...
- Tu neticēsi, bet man gribētos Tevi tagad redzēt
- redzēsi, kad satiksi... zaļi ar sarkanām šķipsnām...
- vai vērša riņķi Tev degunā arī ir?
- nē... vēl nav.. vispār es domāju ausi izdurt..
- ē.. nopietni?
- tas ir vairāk vai mazāk permanenti?
- krāsa?
- jā..
- nu ja nepatiks, nokrāsošu savādākus.. vēl jau neesmu izskalojis.. tā ka vēl neesmu redzējis kā izskatās ar šķipsnām.. tīri zaļi gan bija ok...
- džīzus kraist
- pie žaķetes labi izskatās..

(pēc brīža)

- kā ir?
- lai izkalst, tad redzēs.. pagaidām izskatās diezgan atbaidoši...
- ko Tu neteiksi :P izskatās zaļi?
- nē, zaļi jau bija... tagad pa virsu ir sarkanas šķipsnas..
- o bož
- hmm...
- nju?
- vispār neizskatās slikti... domāju, ka tādus atstāšu... savādāk vajadzēs balināt, lai kaut ko virsū dabūtu..
- Tev tur kāda digitālā kamera nav aizķērusies? :))
- nē, diemžēl...

http://klab.lv/users/lord/52991.html

raksturīgi, ka lai nebūtu jāstāda kartupeļus, Lords ir gatavs salauzt roku, gūžas kaulu un potīti... :D un kad gulēju pagrabā un nodevos pārdomām par to, ir vai nav lauzts mugurkauls (bija sāpju šoks un nolēmu, ka vai nu ir smadzeņu satricinājums vai arī kaut kas lauzts un tajā brīdī vainīgā likās mugura), atnāca cilvēki un uztvēra kā joku manu lūgumu iedot man ķemmi... kad beidzot izdevās piecelties un izkļūt no pagraba, nolēmu, ka nav tik traki... ilgi biju balts kā palags, bet ar laiku sapratu, ka dzīvošu... izrādījās, ka lauzts nekas nav... stiprs elkoņa sasitums ar iespējamu kaula plīsumu, smuka, centimetrus 30 gara un 10 plata gematoma vai kas tamlīdzīgs uz gurna un sāpoša potīte... Lorda kreisā puse ir pilnībā nelietojama... :))

http://klab.lv/users/lord/53256.html

"Pieļauju, ka viņš [Lords] pēc pāris gadiem vairs nevienu neinteresēs" ©[info]andzha
ja tā padomāt, tad Andžam ir taisnība... cik gan ilgi es vēl spēšu uzturēt uz sevi koncentrētu cilvēku uzmanību ar vienām pašām vājajām seno rituālu un antīkās vēstures zināšanām? pie tam, līdz 12 gadu vecumam iegūtās zināšanas aizmirstas... jau tagad atceros tikai nenozīmīgu daļu no tā, ko zināju tad... pieaugot manam, tātad arī manu "draugu" un paziņu vecumam, sāku apzināties, cik stulbs, salīdzinājumā ar pārējiem es esmu... cilvēkam, lai "kādu interesētu", ir jābūt vai nu personībai vai arī gudram... pēdējai kategorijai es nepiederu, tas, ka daži domā savādāk neko nenozīmē jo ne vienmēr redzamais saskan ar patiesi esošo... arī personība no manis sanāk nekāda... savā laikā [info]melora teica, ka man nav kodola, idejas... es esmu pilnīgi tukšs... mans saturs ir informācija, kuras iekšpusē nav cilvēka dvēseles - personības (protams, te varētu izvērst disputu par to, ka dvēseles sastāvā personība nedrīkst ietikpt, bet ne jau par to iet runa)...

gribēju uzrakstīt CV un kādu pieteikuma vēstuli, bet tad es sapratu, ka nav nekādas jēgas, es tik un tā neko neprotu, es nekam neesmu derīgs...

Andžam taisnība... vēl daži gadi un mani aizmirsīs... un nevienu es neinteresēšu... jau tagad aizmirstu, ja man atslēgtu internetu...

http://klab.lv/users/lord/53648.html

man nav depresija... nejautājiet vairāk par depresiju... man tās nav...
man gluži vienkārši ir neliela eksistenciālā krīze... es gluži vienkārši sāku apzināties, ka cilvēki mani nogurdina... un ka man ir apnicis tikt izmantotam... ok, es saprotu, ka man uz pieres ir rakstīts: "nāciet un sūdziet man savas bēdas, jo caur mani jūs uzklausa Dievs" un "uzdodiet man stulbus jautājumus, es noteikti uz tiem atbildēšu un vēl izteikšu kompliemtnu par to, cik oriģināla un radoša domāšana ir jautātājam"... ja man tagad vajadzētu uzskaitīt cilvēkus, kuri ar mani kontaktējas tāpēc, ka viņus tiešām interesēju es, nevis caur mani viņi cenšas atrast sevi, nez vai es daudz varētu saskaitīt... un pat tos cilvēkus, kuri mani neizmanto, lai risinātu savas problēmas, es izmantoju, lai atpūstos no tiem, kas izmanto mani... sanāk nepārtraukta izmantošanas ķēde... tā pat nav simbioze, jo simbiozē baro viens otru... šeit tas iet pa ķēdi... un beidzot ir pazudis līdzsvars un manis izmantotāju ir palicis vairāk par tiem, ko es izmantoju un tāpēc ir kļuvis grūtāk elpot...

kā man ir jāizturas pret cilvēkiem, lai viņi manī redzētu kaut ko, izņemot vienmēr gatavu par brīvu uzklausīt psihologu?

ciest nevaru rakstīt depresīvus postus... :PP

http://klab.lv/users/lord/54079.html

Nightwish
no Igaunijas atvestās atziņas/secinājumi/pārdzīvojumi/piedzīvojumi, etc.:
(1) - 8) iesildīšanas koncerta laikā radušās un pierakstītas atziņas, kursīvā papildinājumi, kas rakstīti tagad)
1) Urmasam patīk, ka tam atkārto divreiz...
2) Latviešiem i vienreiz līdz galam nav jāsaka, pietiek jau ar Kreatoru autobusā...
3) Latvieši metāla koncertos guļ... (un guļ gandrīz visi, alkohols un nogurums ņem savu, tāpēc tajā laikā, kad Urmasi priekšā ekstāzē lēkā plīvojot matiem, latvieši aizmugurē uz soliņiem mierīgi sagūlušies un krāc...)
4) Lords neatpaliek no latviešiem...
5) Metālisti spēj izdzert ļoti daudz alus... bārā beidzās plastmasas glāzes (acīmredzot bāra darbinieki nebija gaidījuši, ka tiks izdzerts tik daudz...)
6) Igauņus latvieši iznīcinās svētajā karā...
7) Daži Urmasi ir ļoti izdomas bagāti un kreatīvi, spējot radīt absolūti neklausāmu mūziku - (tālāk seko Lilai piezīme) un pie tam, uz skatuves spēlējot rādīt tādas baudpilnas un apgarotas sejas, ir kā tas draņķis, ko viņi spēlē būtu sazin kāds šedevrs
8) Kāda krievu žurnāliste reiz teica, ka pasaulē ir tikai divas izvirtības - hokejs uz zāles un balets uz ledus... ir arī trešā: igauņu metāls...

9) Tallina ir skaista pilsēta... skatoties no vecpilsētas, tā šķiet sirreāla... sešos pareizticīgo katedrālē sāk skanēt zvani un tad rodas sajūta, ka garīgais un laicīgais radot šo vietu ir saplūdis vienā...
10) Sēžot pie Tallinas pilskalna, Lilai izspļāva frāzi, kurai bija grūti nepiekrist: "Stulbie tūristi"... mani arī nokaitināja igauņu ļaudis, kas visu laiku uzvedās kā tūristi...
11) "labi, ka mums ir līdzi fotoaparāts" atkārtojām mēs katrreiz, ieraugot lietas, kuras vienkārši nedrīkstēja neiemūžināt... tikai žēl, ka tieši fotoaparāta mums nebija... par to sāpēja mazliet sirds...
12) Starp metālistiem ir sastopami ļoti skaisti cilvēki... un ļoti neskaisti cilvēki... un kopā viņi tik pat kā nerada kontrastu... tas ir dīvaini...
13) Igauņu pudeļvācēji, ieraugot autobusu no Latvijas uzreiz bija klāt, jau it kā zinādami, ka tukšu pudeļu uz tā būs pietiekami, lai nopirktu krūzītes ar Igaunijas simboliku, Nightwish krekliņus vai biļetes uz koncertu... kā arī daudz ko citu... pudeļu bija daudz... sajutos pārsteigts, ka viņiem izdevās to visu aiznest...
14) Igaunijā latvieši satiekas pie veikala Rimi... tāpat kā zviedri Rīgā pie McDonalds...
15) Linda ir skaista... žēl tikai, ka maza... un Urmasi diez vai būtu apmierināti, ja uzzinātu par manu vēlmi to ņemt līdzi uz Latviju... bet no Lindas mājām varētu ļoti labi apšaudīt Tallinas pili no lielgabaliem, jo tās atrodas gandrīz vienā līmenī ar diezgan augsto pilskalnu...
16) Tallinā ir pilna jūra ar prāmjiem... un pilna pilsēta ar nesmukiem debesskrāpjiem...
17) Lilai gribētu dzīvot Tallinā... Lords gribētu dzīvot Rēzeknē... Lorda vēlmes piepildās...
18) Nightwish ir burvīgi... pirms kāda gada es skatījos koncertu "From Wishes To Eternity" un biju pilnīgā sajūsmā... es sapņoju tikt uz šādu koncertu... un tiku... tā jau var zaudēt visus sapņus, ja tie piepildās... tagad vēl tikai uz Vangeļa koncertu jātiek... bet nu par laimi, nav iespējams, ka tas varētu notikt... pirmkārt, tas maksā ļoooti dārgi, otrkārt... otrkārt tas maksā tik dārgi, ka es to nekad nevarēšu atļauties... ja es tomēr tikšu uz Vangeļa koncertu, zaudēšu ticību dzīvei...
19) Iesildīšanas koncerti notika ne tur pat, kur bija Nightwish koncerts... tas mazliet samulsināja...
20) Lilai (klausoties iesildīšanas koncertu) "Urmasi domā, ka tas ir metāls"... tajā pat laikā, kad Lilai to saka, latvieši neko nedomā... latvieši guļ... izskatījās ļoti aizkustinoši... pie slimas mūzikas un vokāla, kas vairāk atgādināja psihopātiska gorillas pārošanās saucienus ar intensitāti, kas varētu būt raksturīga traktoram, kura pavadījumā Urmasi zaudē prātu no sajūsmas par šādu metālu, letiņi mierīgi snauž... jāatzīst gan, ka pirmā iesildīšanas grupa nebija tik slikta... dziesmas divas man pat ļoti patika...
21) Nightwish koncertā visi saspiesti kā siļķes mucā, visi lēkā pacēluši rokas un nākas justies kā bērnu dārzā...
22) Grupa ir burvīga... basģitārists nēsājas apkārt ar cigareti zobos... koncerta laikā izpīpēja četras... bundzinieks izskatās pēc dēmona, kurš izrāvies no elles, bet cenšas nomest pēdējās važas... taustiņnieks ekstāzē moka sintezatorus, ģitārists pozē fotoaparātiem, caur kuru displejiem Urmasi vēro koncertu, un mētā darba un higiēnas piederumus publikai... vokāliste kā vienmēr burvīga... skatoties uz viņu pat es nespēju piesieties pie tā, ka emocijas būtu viltotas... izskatījās, ka viņa tiešām ar visu sirdi un dvēseli dzīvo līdzi tam, ko dzied...
23) Pie pults, kā jau lielā daļā koncertu, kur es tieku, sēdēja persona, kas neiedomājās noregulēt tā, lai varētu dzirdēt taustiņus un balsi... nu jā, un ģitāru... brīžos, kad bundzinieks pārdzīvoja lielākos trakuma brīžus un basģitārists spīdzināja instrumentu visemocionālāk, citu neko nevarēja dzirdēt... šis fakts gan mazliet aizēnoja pasākumu...
24) Nedziedāja Walking in the air un Once upon a trobadour... a žēl... ļoti žēl...
25) Pēc šādiem koncertiem vajag dušu un svaigas drēbes, nevis autobusā un piecas stundas uz Latviju... tad uz stundu pie Lilai uz tēju un piecas stundas uz Rēzekni... kur, kā vēlāk izrādās, nemaz nav siltā ūdens...
26) Igauņi nerunā krieviski... un nesaprot ko runā citi...
27) Urmasu meitas pazaudēja manu ādas jaku ar pasi un brillēm un XTC, kuru tā arī neizlietoju, kabatās... viss beidzās labi... jaka tika atrasta...

un tā varētu turpināt vēl ilgi... bet es domāju, ka pagaidām pietiek... esmu pārāk noguris un pat neredzu ko rakstu - acis aizpampušas no ilgās negulēšanas un viss smukā migliņā tīts... paļaujos uz intuīciju...

http://klab.lv/users/lord/54851.html

dažādu personu dažādas atklāsmes vienādos apstākļos...
atklāsme #1, persona #1

"Nogurums, dzīves apnikums, eksistenciālās krīzes... Tas viss saplūst vienā, pāraugot lielā, pulsējošā sāpē"

Tas ir tas, kas nāk prātā klausoties smago mūziku tās cienīgāju aplenkumā. Vide rada emocijas. Smagajā mūzikā vienmēr nozmīmīgu vietu ieņēmusi nāvo, nolemtība, ļaunuma uzvara, etc. Mūzikas iejas tiek atspoguļotas tās cienītāju apģērbā, uzvedībā un runas stilā. Atrodoties starp šādiem cilvēkim, mūzikas propogandētā dzīves pieeja automātiski pāriet uz indivīdu. Mūzika rada emocijas, parāda "tagad tu jūti prieku/skumjas/izmisumu!"

Un vispār, kāpēc es šito rakstu? Vienkārši sēžu metāla pasākumā un man nenormāli nāk miegs un rakstot šo jau četras reizes aizmigu.

atklāsme #2, persona #2

Sēžot metāla pasākumā, acumirklī atsaucu atmiņā tos laikus, kad šādu pasākumu apmeklēšana bija ikmēneša svarīgākais notikums. Toreiz mani šī mūzika un tās klausītāji iedvesmoja; tikai šādos pasākumos es varēju izlādēties, beidzot neko netēlojot brīvi izrādīt savu melno dvēseli. Vismaz toreiz man likās, ka tā ir melna. Vajadzēja un gribējās ģērbties melnā, apkārties ar lētu sudraba imitāciju kalnu no galvas līdz papēžiem. Tolaik likās baigi cool sadzert ar kādu mataino tubrālības, izpīpēt kāsīti, neatcerēties kā un kur rīts sagaidīts, pirmajā rindā matus izpurināt utt.

A tagad - esmu fona vērotājs, kaut kur distancējies no visa tā. Da i nezinu, vai man šis viss melnums vairs ir vajadzīgs. Something is lost. Smth is that I have found.

Vai man patiks? We'll see. So far... cīnos ar apātiju. Un smejos par Lorda miegainību =)

http://klab.lv/users/lord/55284.html

skaisti... pie dabas (tur pat, kur uzņemta iepriekšējā postā redzamā bilde) paēdām šašlikus, sataisījām divus ugunskurus - mazu - šašlikiem un lielu - lai būtu no kurienes ņemt ogles... sacirtām siltumnīcu šim nolūkam... es atklāju peldēšanās sezonu... pastaigājoties pa purvu, tiku akacī... mazliet sarijos purva dūņas, bet labi, ka sataustīju priekšā cietu zemi, izdevās izrāpties... viss netīrs, slapjš.. fui... bet vismaz veselīgi pasmējāmies un paplāti ar šašlikiem vēl atvedām uz mājām... a mājās nav karstā ūdens... ehh... :(

http://klab.lv/users/lord/56280.html

biju sataisījies nopubliskot visus savus internetā izmantotos loginus kopā ar pasvordiem... bet tad atcerējos, ka tos tāpat visi zina un nolēmu to nedarīt... ja kāds kaut kuru neatceras, jautājiet droši... visa mana privātā dzīve ir jūsu rīcībā, mani dārgiem...

http://klab.lv/users/lord/57516.html

pa ceļam svinēt jāņus braucot, bija sabraukuši patēva radi... un mazliet amani samulsināja... es esmu pieradis saņemt komplimentus un esmu no tiem, kas uz komplimentiem atbild ar "es zinu"... bet pie komplimentiem par izskatu es gan neesmu pieradis... ok, sanāk dzirdēt komplimentus par gaumi un par stila izjūtu un par to, ka bārda piestāv... cilvēki nepārstāja jūsmot par manu izskatu, bet es tikai sēdēju un mulsi smaidīju kā jauna meita... kroņa citāts atvadoties no patēva tēvabrāļa "žēl, ka Tu nebūsi, uz tik skaistu cilvēku gribētos skatīties un skatīties..."

un šis posts nav pašapziņas celšanai... es gluži vienkārši esmu nedaudz apjucis... es to visu norakstu uz vecuma marazmu, jo visi manu izskatu slavējošie bija pāri tam vecuma slieksnim, kas saucas "jaunais cilvēk"... un vēl man paziņoja, ka es izskatoties pēc kāda ārzemju diplomāta, bet ne kādā gadījumā pēc latgaļu zemniekbērna... šim apgalvojumam gan es piekritu un nesamulsu..

http://klab.lv/users/lord/57741.html

kā Lords un Malefici pabaroja sevi un Pravieti ar četriem maziem kartupelīšiem:
nu sākās viss ar to, ka Malefici sagribējās ēst... Lords nolēma, ka arī neatteiktos... pie Pravieša izrādījās tikai četri maziņi kartupelīši un no tiem viens cilvēks normāli nepaēdīs, kur nu vēl divatā... tā nu pie darba ķērās Lords... Lords ar Malefici sagrieza četrus kartupelīšus un divas trešdaļpaprikas (sarkano un dzelteno)... viss tas nonāca pannā... klāt tika pievienoti pipari un ķiploksāls, ēdamkarote miltu, ūdens, krējums, alus, ola un kečups... rezultāts sanāca burvīgs... kāds izteicās dzejnieka vārdiem "izskatās, ka tas jau ir ēsts...", vēl kāds atcerējās "a kur ir Mincītis?"... tika deleģēti cilvēki Mincīša meklēšanai, bet tie, kas zināja patiesību, tikai viltīgi smaidīja un vēlēja laimi meklējumos... te gribējās bilst "Вам что, кошки не нравятся? да Вы их просто готовить не умеете!!!"

bet rezultāts izrādījās ēdams... maltītei pievienojās arī Pravietis... tikai sievietes nolēma atturēties... tika pievienots sviests un aizkožot ar baltmaizi, viss tika garšīgi likvidēts... tagad jūtos pārēdies un dzimis pavārs, kurš gluži kā Jēzus ar 5 maizes klaipiem pabaro 5000 cilvēku (ņemot vērā, ka tajā laikā par cilvēkiem tika uzskatīti tikai vīrieši, kuri bija sasnieguši fizisko briedumu, tātad neskaitot sievietes un bērnus)...

http://klab.lv/users/lord/59352.html

"Ja tev ir krūtis, tas vēl nenozīmē, ka tev ir tiesības savākt visu segu" (c) Pravietis

http://klab.lv/users/lord/59700.html

rīts sākās labi, bet tad es pamodos...
šodien visu dienu domāju kas gan vēl slikts var notikt... tā nu tiku pazemots ar to, ka man pirmo reizi 20 gadu laikā aizliedza uz mājām vest draudzenes... ļoti mīļi... iemesli man tā arī netika izskaidroti, precīzāk vienīgais ko man pateica bija tik absurds, ka tam pat daunis nenoticētu - "viņas nenomazgā traukus"... šausmīgi asprātīgi...

draudzenes drīkstot atrasties tikai manas istabas teritorijā... varbūt nopirkšu restes durvīm un logam...

nu kā tā var pazemot cilvēku? :PP

http://klab.lv/users/lord/60933.html

un kā vienmēr labākajā brīdī atskan čuksts "man ir jāiet"...

un kā vienmēr tas bija perfekti... un es jau sen vairāk necerēju, ka tas atkārtosies...

un kā vienmēr paliek dīvaina sajūta... paliek vientulība un skaudra atmiņa par iepriekšējo mirkli, kad bija labi... un nežēlīga apziņa, ka tas atkal ir pēdējoreiz...

un kāpēc viss manā dzīvē atkal iet greizi? visi apkārt jūk prātā un kompānijas pēc paķer mani sev līdzi...

http://klab.lv/users/lord/62191.html

dzīve tomēr reizēm ir skaista...

vienīgi visu kā vienmēr sabojā apziņa, ka tā atkal ir pēdējā reize un "Lūdzu nezvani un neraksti man"...

http://klab.lv/users/lord/62499.html

beidzot izlasīju Eko Fuko svārstu... man vajadzēja vairāk kā trīs mēnešus, bet es tiku ar to galā un tagad varu bez sirdsapziņas pārmetumiem un pamatoti apgalvot, ka neko muļķīgāku es nekad līdz šim neesmu lasījis līdz galam... lai jau tā ir intelektuālā literatūra... tagad vismaz zināšu, ka intelektuālā literatūra man ir pārāk sarežģīta un nepietiek man intelekta, lai to izprastu... tad jau labāk lasīšu, pēc Anduka vārdiem, popsīgo Koelju, par kura lasīšanu man pēc viņas pašas vārdiem būtu jākaunās... Koelju vismaz ir pietiekoši popsīgs, lai es to saprastu...

un vispār, neaizgāju šodien uz darbu, lai varētu beidzot pabeigt Eko... tagad laikam jānoformatē cieto disku... vismaz diena solās būt daudzsološa... ;)

http://klab.lv/users/lord/63204.html

vīriešu aizvietotāji...
manam dzīvoklim ir kaut kāda maģiska aura... sievietes tajā atrod perfektus vīriešu aizvietotājus...

Lilai palika stāvoklī no plīša vērsīša, kurš esot mierīgs, silts, pūkains, nerunājot, nekrācot un neuzmācoties, kad to neviens nelūdz...

Anduks konstatēja, ka man ir perfekts spilvens, kuru var burvīgi apskaut, kurš nav karsts un neelpo sejā...

http://klab.lv/users/lord/63543.html

labākie draugi - uzticības personas... jeb stāsts par to, ka ir cilvēki, kas nemācās no savām kļūdām
tikko piedzimušu cilvēku var apzīmēt ar tabula rasa... ne jau tāpēc, ka viņā nav ielikta nekāda informācija, bet gan tāpēc, ka viņam vēl nav dzīves pieredzes... viņš mēģinājumu un kļūdu ceļā nav apjautis dzīves patiesības... bērns var iebāzt savu mazo rociņu ugunī vai arī nokrist no galda, jo viņš vēl nezina, ka uguns ir karsta un ievaino jauno ādu, bērns nezina, ka pastāv dimensijas, jo zīdainis redz pasauli tikai divās dimensijās.... bērns uzzina, ka galds ir augstu tikai ar pieredzi... mazliet lielāki bērni jau ir iemācījušies, ka pastāv arī trešā dimensija un ka nevar iziet cauri sienai, bērns ir iemācījies atpazīt sevi spogulī, ir guvis daudzus ievainojumus iepazīstot pasauli un nu jau daudz ko zina... bet turpina mēģināt... tagad bērnam dzīve ir eksperiments... viņam ir interesanti, kas notiek, ja uzkāpj grābeklim vai paskatās caur binokli uz sauli... ar laiku bērns iziet no šīs attīstības stadijas un pārtrauc eksperimentēt ar fiziskām lietām... bērnam ir kompānija... draugi... bērns ir kļuvis par pilnvērtīgu sabiedrības daļu... draugs nedod skatīties savu pastmarku albumu un jaunais filatēlists paziņo "nu tad es ar tevi vairāk nedraudzēšos"... un nedraudzējas arī... dienu, divas, gadās pat nedēļu un ilgāk... ar laiku bērni iemācās, ka nevar vienkārši draudzēties vai nedraudzēties... un ka ne ar katru var draudzēties... ar laiku bērns iesaistās kompānijā, kura ir viņa kompānija un kura ir pietiekoši noslēgta, lai tajā nevarētu viegli iekļūt citi bērni... bērni izvēlas sev draugus pēc noteiktām īpašībām... iet gadi un intereses mainās... līdz ar interesēm mainās arī draugi... parādās pirmās mīlestības, draugi aiziet pēcplānā... bet starplaikos starp bērnības mīlestībām draugi atkal ir pirmajā vietā.... nu jau bērni ir pietiekoši izauguši, lai mīlestības būtu nopietnākas un ja tās nāk no paša kompānijas, tad kā likums vienam no kompānijas pēc tam būs jāaiziet... nekas vairāk nav tā kā agrāk un rodas nestabilitātes sajūta... ar laiku bērniem parādās atsevišķi draugi, kuriem viņi uzticas vairāk par citiem... šādus draugus sauc par labākajiem draugiem, vēlāk - par uzticības personām... bet labākajiem draugiem arī ir draugi un tāpēc uzticētā informācija tiek uzticēta tālāk... un tā kā visiem draugiem ir savi draugi, drīz vien šī informācija ir zināma visiem... bērni, kuru mentālais potenciāls ir augstāks par vidusmēru, saprot, ka uzticības personas nedrīkst nekādā veidā atrasties kontaktā ar pārējiem draugiem... bēri, kuri nav tik gudri, to nesaprot... viņi piedzīvo studentu gadus paliekot tik pat naivi un turpinot uzticēties saviem "labākajiem draugiem/uzticības personām", pilnīgi ignorējot to, ka labākajiem draugiem ir savi labākie draugi... un šādi bērni nekad arī neiemācās, ka viņu uzticētā informācija vēlāk tiks nevis vienkārši pārstāstīta tālāk un beigu beigās, ja paveiksies, varbūt pat kaut kur publicēta arī internetā, bet tā tiks izdaiļota ar jaunām detaļām un transformēta tā, ka uzzinot šo informāciju jau no piektajām rokām, tās sākotnējais nēsātājs paliek šokā un aizdomājas par to, cik viņš tomēr daudz par sevi nezina...

kad gan cilvēki iemācīsies nevienam neuzticēties? vai ja arī uzticas, lai sākumā pārliecinās, ka nekad vairāk nesatiks šo cilvēku, vai kādu, kurš viņu pazīst...

un es atvainojos, ja šis teksts skan mazliet tendenciozi...

un jā, atzīstos... es vakar uz brīdi iedomājos, ka būtu jāizdzēš žurnāls, jo es vairāk nevēlos nodarboties ne ar virtuālo ekshibicionismu, ne ar kādu citu (kas paredz arī citas dzēšanas) ekshibicionisma veidu... bet laikā pārdomāju un atcerējos, ka man taču jārūpējas par jūkošo Dorianu, Kristiešiem, kuros rakstu tikai es un Lorem Ipsum, kuru sen jau visi ir aizmirsuši... un vēl es gribēju izdzēsties no visu draugiem...

http://klab.lv/users/lord/64858.html

Mūks un Mauka

bitch (23:57):
Nu viss. Tu ar mani nemaz nerunaa
bitch (23:57):
es tagad dusmoshos
Monk (23:58):
saulīt, piedod, es strādāju...
Monk (23:58):
es taču Tevi mīlu, Tev ar to nepietiek?
Monk (23:58):
nu tad es vēl Tevi dievinu..
Monk (23:58):
un arī ar to Tev nepietiek...
bitch (23:58):
jaa,jaa tev nekad nav laika man ..vienmeer darbs darbs un citas sievietes un muuzika ...viss shjiramies :-)
Monk (23:58):
ar Tevi vēl ir jārunā...
Monk (23:59):
ehh...
bitch (23:59):
jaa, jo es neesmu kautkaads objekts vai buutne ,kurai pietiek tikai ar miileeshanu un dievinaashaanu
Monk (23:59):
nē, man nav citu sieviešu...
Monk (23:59):
man esi tikai Tu...
Monk (23:59):
un tagad man arī no Tevis jāšķiras...
bitch (23:59):
kaa tad nav...un kas taa bija ,kas shonakt zvaniija?
Monk (23:59):
eju meklēt ziepes..
Monk (23:59):
un veļas auklu...
bitch (0:00):
tas ir vecs un novecojis variants kaa karinaaties
Monk (0:00):
grāmatvede zvanīja..
Monk (0:00):
jautāja kādu bilances analīzi veikt - horizontālo vai vertikālo...
bitch (0:00):
3 naktii? ko ....datorprogamma vinjai uzkaaraas,ja?
Monk (0:00):
pateicu, ka sākumam vertikālo lai uztaisa..
Monk (0:00):
nē, viņa vienkārši nesen pie mums strādā...
Monk (0:00):
nezināja cilvēks..
bitch (0:00):
nu labi labi...un kas tie par rudajiem garajiem matiem, kas Tev shodien peec darba bija uz dreebeem?
Monk (0:01):
es Tev negribēju teikt...
bitch (0:01):
graamatvedi veel es pachekoshu
Monk (0:01):
bet nu ja Tu tā nostādi jautājumu...
Monk (0:01):
es Tev Ziemassvētkiem nopiktu lapas kažoku...
Monk (0:01):
un tie nav mati, bet gan spalvas no kažoka...
bitch (0:01):
man nevaig lapas kazhoku...es kazhokas vispaar nemiilu
bitch (0:01):
Tu nemaz mani nepaziisti
Monk (0:02):
labi...
Monk (0:02):
pati uzprasījies...
Monk (0:03):
tad lūdzu izstāsti man kā zoļu nospiedumi ir koridorā uz paklāja?
Monk (0:04):
tikai lūdzu nestāsti, ka Tavas draudzenes nēsā vīriešu kurpes...
Monk (0:04):
un kāpēc katru reizi, kad es atnāku mājās, guļamistabā ir vīriešu dezoderanta smarža...
Monk (0:05):
Tu taču zini, ka es nelietoju tik lētus dezoderantus...
bitch (0:05):
tapeec,ka es jau sen lietoju viirieshu deo- man vienkaarsi patiik taa smarzha
bitch (0:05):
Tu lieto manas smarzhas ,vai ne?
Monk (0:05):
ahā, patīk smarža...
bitch (0:05):
taas aizdomiigi aatri tukshojas
Monk (0:05):
nē..
Monk (0:05):
nelietoju gan..
Monk (0:05):
varbūt tās izdzer vīrieši, kuri nāk pie Tevis, kamēr es esmu darbā un palnu ģimenei iztiku?
bitch (0:06):
Viirieshu kurpes...ha...atkal sapiipeejies savaas komuunaas un naac majaas...nepaziisti savus apavus
Monk (0:06):
lai varētu Tev dāvināt dārgas rokassprādzes?
bitch (0:06):
nafig man taas rokasspraadzes
Monk (0:06):
es nekad nevelku kurpes ar taisnajiem purniem...
Monk (0:06):
man vienmēr ir kurpes ar smailiem..
bitch (0:06):
da vispaar ko tu piesienies kurpeem kaut kaadaam..pats redzi, cik daudz Tavu draugu vazankju te atstaaj lietu ..vvz kas taas par kurpeem
Monk (0:07):
labi, šķiramies, ja tā vēlies...
bitch (0:07):
viss..riit ieshu pie jurista
bitch (0:07):
un atceries- dobermanis paliek man
Monk (0:07):
bet es vēlos dzīvokli un mašīnu...
bitch (0:07):
savaac
Monk (0:07):
dobermani vari savākt..
Monk (0:07):
viņš jau izbradāja visas manas rozes...
Monk (0:07):
kuras es trīs gadus potēju...
bitch (0:07):
rozhkopis ibio...
Monk (0:07):
stulbais suns...
bitch (0:08):
lai vareetu savaam maukaam daavinaat?
Monk (0:08):
jau kāzu dienā būtu nošāvis, kad apčurāja Tavu kleitu..
Monk (0:08):
jā...
Monk (0:08):
savām maukām...
bitch (0:08):
taatad Tu neko nenoliedz?
bitch (0:08):
mosh Tu vinjas veel arii muusu gultaa esi njeemis?
Monk (0:09):
a Taviem vīriešiem, kuri izdzer Tavas smaržas un lieto lētus dezoderantus un bezgaumīgus apavus viņš patīk...
Monk (0:09):
tur pat, kur Tu savus vīriešus ved?
Monk (0:09):
nē, man pietiek prāta samaksāt par viesnīcu...
bitch (0:14):
a taa ir tava liekaa nauda ,kas viesniicaam aiziet...a celjojumaa uz Ibizu Tu mani jau 4 gadus ved...
Monk (0:20):
ko Tu savā Ibizā pazaudēji?
Monk (0:20):
skaistāki vīrieši?
Monk (0:21):
visi kā no solārija?
Monk (0:21):
ha...
Monk (0:21):
brauc uz savu Ibizu..
bitch (0:21):
Tu neko atkal nesaproti
Monk (0:21):
man jau vienalga...
bitch (0:21):
nu ja..Tev jau tikai aukstaas valstis pie sirds.. mani deelj neko nekad
Monk (0:21):
es savācu māju un mašīnu...
Monk (0:21):
tieši tā, neko nekad..
bitch (0:22):
maaja taapat avaarijas staavoklii..
bitch (0:22):
mashiina ar Tavu braukshanas stilu arii driiz taada buus
Monk (0:22):
māja ir vēstures piemineklis..
Monk (0:22):
un mašīnai vēl pus gada nav...
Monk (0:22):
bet Tev jau to nesaprast...
Monk (0:23):
Tavējie vīrieši noteikti brauc ar 20 gadus vecām mašīnām un dzīvo blokmāju dzīvokļos...
Monk (0:23):
gan jau viņi Tevi izvilks..
bitch (0:23):
nu Tev nebuus jaauztraucas....tikai atceries par alimentiem beerniem
Monk (0:24):
kādiem bērniem?
bitch (0:24):
nu veel labaak...
Monk (0:24):
Taviem bērniem?
bitch (0:24):
galiigi salietojies?
Monk (0:24):
kā es varu zināt, ka viņi ir no manis?
bitch (0:24):
testu uztaisi bljin
Monk (0:24):
uztaisīšu bļin...
Monk (0:24):
par to Tu vari nešabīties...
Monk (0:25):
ja jau piespriedīs maksāt alimentus, noteikti uztaisīšu..
bitch (0:25):
normaali vispaar. Mees audzinaam 4 gadus meitu un 7 deelu, abiem dzemdiibaas klaat biji un veel shaubies....
bitch (0:25):
cuukas viirieshi
Monk (0:25):
un ja izrādīsies, ka bērni ir mani, izdarīšu visu, lai Tev atņemtu mātes tiesības un bērnus audzināšu pats..
Monk (0:25):
maukas sievietes..
bitch (0:26):
Tu audzinaataajs ...jopcik ....Tev istabaa zaali piipee un Tu beernus mosh blakus aukleesi ?
Monk (0:26):
kas no Elīzes izaugs, ja jāaug pie tādas mātes?
Monk (0:26):
15 gados stāvēs uz paneļa?
bitch (0:26):
man bail,ja Eliize augs pie teeva- no vinjas vispaar nekas nesanaaks
Monk (0:26):
nu nē, bērni dzīvos ar mani...
Monk (0:26):
labāk nekas, kā padauza, kā viņas māte...
bitch (0:27):
nu paldies ,daargais
Monk (0:27):
Elīzi iekārtošu sieviešu klosterī...
Monk (0:27):
nav par ko, dārgā...
bitch (0:27):
nemeegjini nemaz...pasham Tev vieta klosterii
Monk (0:27):
nenoliedzu...
bitch (0:28):
muuks un mauka

http://klab.lv/users/lord/65962.html

Lord: Tu domā, ka man platāki gurni kā Tev?
Falldo: Jā, protams. Tev būtu vieglāk dzemdēt...

http://klab.lv/users/lord/66811.html

Falldo: Tu esi nīstams, bet citādi tu esi ok...

http://klab.lv/users/lord/67471.html

beidzot man ir fotogrāfiju sērija, kas uzlabo garastāvokli... ļoti ļoti uzlabo... un ne jau sieviete, kas tajās ir redzama (piedod, dārgā) ir tas galvenais faktors.... un pat tas, ka tām ir absolūti briesmīga kvalitāte, jo tās ir uzņemtas ar lētu webkameru... galvenais ir šo bilžu noskaņa... emocijas, kas tajās parādās... un arī tas, kā šīs emocijas ir pretstatā tam, ko sanāk redzēt ikdienā... patīkami būtu redzēt konkrēto personu katru dienu šādā noskaņojumā... es reti smaidu no sirds, bet redzot šīs bildes, nākas... :)

un divās pat es parādos... iepriekšējā postā bija viena no tām...,

http://klab.lv/users/lord/68241.html

Melora: Vai nu samierinies ar rožu smaržu, vai nu nekāda seksa...

http://klab.lv/users/lord/70259.html

Melora: tu iedomājies, ja šie mati piederētu sievietei, viņa būtu skaistule...
Andux: jā, bet tur Lords...

http://klab.lv/users/lord/71293.html

ar Falldo izpīpējām divas jaukas ūdenspīpes... nomierinājos no dienas stresa... varbūt pat kaut ko pastrādāšu pie novērojumu protokoliem... kaut gan negribas... sveces, Astor Piazzolla, vīraks, ūdenspīpe, mate... dzīve ir skaista... žēl tikai, ka atkal paliku bez jaukas kompānijas...

un jā, Falldo no Vācijas atveda melnas vaska sveces... tas arī ļoti uzlabo garastāvokli... :)))

http://klab.lv/users/lord/72862.html

celibāts, ibio...
programmas direktore asoc.prof./hab.psych.doc. 50 - 60 gadīga kundzīte kursabiedrenei esot teikusi, ka es esmu tāds, kāds es esmu tāpēc, ka manā dzīvē trūkst mīlestības un seksa... nu ja jau psihologi to saka, jāsāk par to aizdomāties... :D

http://klab.lv/users/lord/76460.html

pasūtījuma ieraksts (tb es pats sevi pasūtīju un kamēr vēl rakstu subject, nezinu ko rakstīšu tālāk)
nu tātad, kā jau ir redzams augstāk, es nezinu, ko es šeit rakstīšu... varētu sākt ar to, ka nolemju ko rakstīt... aptuvenā domu gaita, kas vestu uz risinājumu, varētu būt aptuveni šāda - kas stāv man uz galda? Estesas grāmata, disks "Lord CCCXXXII" ar Goranu Bregovicu, tukša krūze, telefons, fotoaparāts, sudraba rokassprādze un maks... neviena aizķeršanās punkta... kaut gan nē, aizķeršanās punkts tomēr ir... Estesas grāmata "Бегущая с волками: Женский архетип в мифах и сказаниях"... varētu paanalizēt šo grāmatu...

tātad, Clarissa Pinkola Estes. Ph.D. "Women who run with wolves: Myths and stories of the wild woman archetype" analīze (mans mērķis ir lai cilvēki labprātīgi ņem mani laukā no draugiem, tāpēc arī nodarbojos ar šo nevienam neinteresanto un pat ļoti garlaicīgo grafomāniju, bet tā ir slepena informācija, tāpēc lūgums par to nevienam nestāstīt)

atverot šo grāmatu, pirmais, kas krīt acīs, ir mans paraksts.... to mēs palaižam garām un nonākam pie garlaicīga ievada, ko autore ir nosaukusi par "dziesmu pār kauliem" (tas noteikti saistībā ar senu rituālu, kad šamaņu sieva sēž pie kaulu čupiņas un dzied)... ievads ir garlaicīgs un nomāc jebkuru vēlmi lasīt tālāk... tas nekas, ka šo grāmatu es meklēju vairākus gadus, kamēr tā beidzot nonāca manā īpašumā, tagad es pilnīgi droši publiski paziņoju, ka tā ir briesmīgi garlaicīga un man nav nekādas vēlēšanās to lasīt līdz beigām...

te nu mēs nonākam līdz pašam galvenajam šīs grāmatas trūkumam - autore ir feministe... dīvaini, ka viņa nepaziņo, ka Jungs bija sieviete... kaut gan ņemot vērā to, ko viņa ir izdarījusi ar Junga teoriju, ir skaidrs, ka dziļi sirdī viņa šo jauko večuku, kurš uzskatīja, ka ir gaišreģis, mēdijs un ģeniāls psihiatrs, stipri ienīst... tāpat kā visus pārējos vīriešu kārtas pārstāvjus... acīmredzot, doktors Estesa nav mācījusies anatomijas, fizioloģijas un seksoloģijas pamatus, kas ir nepieciešami psihologa darbībā, jo viņa nezina, ka vīrieši bērnus dzemdēt nevar, to dara sievietes... un sievietes nevar dzemdēt bērnus, bez vīrieša līdzdalības procesā... Estesas pasaulē valda sievietes un vīrietis, ja arī kaut kur epizodiski parādās, tad kā sieviešu apspiedējs, seksuāls maniaks un briesmonis vispārākajā pakāpē (to raksta sieviete, kura 50 gadus ir laimīgi precējusies un kurai ir 3 pieauguši dēli)...

tātad - feminisms... kaut kad pirms dažām nedēļām es rakstīju par to, ka man bija tā nelaime atrasties kādas feministes (kura vada Latvijas feministu kustības) lekcijā... tas, ko man tur gadījās dzirdēt, bija kas ļoti līdzīgs... Frau uber alles (kļūdas tāpēc, ka es nekad neesmu mīlējis šo valodu, bet es varu atļauties kļūdīties, jo diez vai būs kāds, kas izlasīs tik tālu)...

tātad, feminisma oficiāli deklarētais mērķis ir estrokrātija... neoficiāli feminisma procesi noris mazliet interesantāk... kādreiz kaut kur rakstīju un diezgan daudz esmu runājis publiski (pārsvarā gan draugu un darba kolēģu priekšā) par feminisma patiesajām izpausmēm, tāpēc īpaši negribas atkārtoties... sevišķi tas būtu garlaicīgi tiem, kas pagājušajā gadā dzirdēja manu "lekciju" par feminismu Undīnē... šķiet, ka tad es pats priekš sevis šo problēmu noformulēju pietiekoši skaidri, lai joprojām pieturētos pie šiem uzskatiem...

pamatā jau doma ir tāda, ka feminisms ir radīts ar mērķi pazemot un nomākt sievietes... tas ir kopējais mūsdienu demokrātijas princips - lai pakļautu cilvēku, pietiek ar to, ka ļauj tam domāt, ka tam ir tiesības... ļoti vienkārši... un no tā cieš ne tikai pašas sievietes (kuras kā aitu bars seko labi apmaksātiem līderiem ar vārdiem - "es - sieviete"), bet visa sabiedrība kopumā... ja sabiedrībā veidojas kāda neveselīga tendence, no tā cieš visi... mūsdienu sabiedrībā šādu tendenču ir ļoti daudz, var atvērt jebkuru deviantoloģijas vai socioloģijas grāmatiņu un paskaitīt biežākās....

vienkāršākais piemērs tam, kā tiek panākts tas, ka cieš pēc iespējas vairāk cilvēku, ir pēdējā laikā diezgan daudz pārrunātā krievu valodas reforma... es praktiski pilnībā ignorēju visus masu mēdijus, bet tik un tā līdz manim pārāk bieži nonāk ar to saistītie skandāli... tātad - kas tad īsti notika? sākumā bija cilvēku grupiņa, kuru mēs nosauksim par "X", kurai bija zināmas intereses mūsu tēvzemītē un to sasniegšanai bija nepieciešams pavisam minimāls haoss... tā nu "X" samaksāja personu grupai, kuru mēs nosauksim par "Y"... "Y" uzsāka šādas tādas akcijas, kuru galvenais mērķis bija izsaukt latviešu neiecietību pret krieviem... izdevās tas lieliski, sevišķi tāpēc, ka nabaga krievu tautas stulbākie pārstāvji nolēma, ka "te mūsējie cīnās pret latvju apspiedējiem, sitīsim latviešus, jo viņi ir slikti"... nu tā tas arī aizgāja... krievi sāka sist latviešus, latvieši, paši nebūdami gudrāki, sit krievus... bet "X" gaida un skatās... un vajadzīgajā brīdī realizēs savas intereses un aizies apmierināts ar paveikto... tas pats notiek arī ar feministu kustību... "X" samaksā "Y", "Y" sāk sekot sievietes ("K"), domājot "savējās", "K" sāk sist "Z", "Z" atbild ar to pašu... bet pa to laiku "X" realizē savas vajadzības... tikai šajā gadījumā process norisinās gandrī 100 gadus...

bet šķiet, ka es mazliet novirzījos no tēmas... (ja vispār var runāt par kaut kādu tēmu šajā pasūtījuma postā)

tātad, Estes... es te viņu šausmīgi negatīvi raksturoju, bet ir jau arī labās puses... viņa apzinās pasaku nozīmi cilvēka dzīvē un strādā ar tām... visu cieņu, tas tiešām ir ļoti labi... pasaku analīze gan viņai klibo un nez kāpēc man kā zīdainim analītiskās psiholoģijas jomā, šķiet, ka es to spētu izdarīt labāk... doktors Estes aizmirst vienu ļoti svarīgu psihologa morāles principu - nepiedzīt analīzi savai teorijai, bet apskatīt tos iespējami objektīvi... diemžēl šeit objektivitātes trūkst... doktors Orlovs analizēja viņas pašas sapņus, kurus Estes ir pieminējusi un nonāca pie pavisam citiem secinājumiem, kuri neskatoties uz to, ka es, personīgi, uzskatu doc. Orlovu par tizlu šarlatānu, diezgan stingri šajā analīzē pieturas Junga analīzei...

un tomēr varbūt arī pabeigšu es šo grāmatu... kaut arī man nepatīk feminisms, bet šeit savāktās pasakas tiešām ir burvīgas... to dēļ jau vien ir vērts šo grāmatiņu izlasīt...

un vispār, varētu katru dienu šādus murgojumus rakstīt un paskatīties, kā mani pēc tam cilvēki mīlēs... :D

un jā, zem lj-cut arī nelikšu... :)

http://klab.lv/users/lord/79167.html

augstākā cinisma un automazohisma izpausme:
uzlikt taimeri, lai mails tiek izsūtīts deviņos no rīta un uzgriezt diezgan skaļi pastiprinātāju... deviņos no rīta pielekt gultā no skaļas noburbuļošanas, kas pavēstī par jauna maila pienākšanu un cenšoties atvērt acis, mēģināt izlasīt sekojošu paša rakstītu tekstu: "mosties, nevienam tu neesi vajadzīgs..."

http://klab.lv/users/lord/80060.html

šovakar nebija tabakas un tāpēc ar [info]lilai izmēģinājām kaut ko mazliet jaunu - ūdenspīpi ar mate ar kļavu sīrupu... man patika... :))

un jā, vēl šodien ar [info]andux un [info]prodn bija ļoti patīkama ekskursija uz Siguldu...

http://klab.lv/users/lord/80841.html

vai ar mani tiešām kaut kas nav kārtībā?
šodien pirmais jautājums, ko skolā uzdeva [info]gt bija "Tu jau sagatavojies Helovīnam?", pēcpusdienā aizbraucu uz banku, Vecrīgā tusēja bariņš dažādu vampīru, vilkaču, raganu, un citu jauku radījumu un viena jauka vampīrīte centās man iebāzt rokās kādu makulatūru... pēc tam, kad es atteicos, aizmugurē dzirdēju "ā, šis jau mūsējais!"...

http://klab.lv/users/lord/81521.html

šodien biju Rīgā un Latvijas patērētāju interešu aizstāvības asociācijas priekšsēdētāja savus iespaidus no Briseles raksturoja tā "juros ļoti apjukusi, jo apkārt visu laiku skanēja tikai divas valodas, kuras es absolūti nesaprotu - angļu un latgaļu..."

vot tā...

http://klab.lv/users/lord/83378.html

divas debīlas beibes un viens Lords... (c) [info]andux

http://klab.lv/users/lord/83891.html

lord_andrey: tagad ar G-Spot pārbaudīsim kāda codeca Tev trūkst, lai noskatītos Bridžitu Džonsu...
[info]unintended: A kā tu zini, ka man vajag tieši G-Spot?
[info]lord: Kurai meitenei tad nevajag g-spot?

http://klab.lv/users/lord/88528.html

sēdēju pie datora, dzēru mate un visu laiku rozā sirsniņas no visurienes lec laukā... izbesīja mani, cik var ņirgāties par cilvēkiem... kāpēc nevarētu svinēt oficiālu Ballantines day, starptautiskos Jāņus - cilvēki piedzērušies, bāri un alkohola tirgotāji pamatīgi nopelnītu, visi laimīgi - vilks paēdis un kaza dzīva... turklāt visi būtu apmierināti, jo dzert var gan pāri, gan arī vientuļnieki, un pat viss harēms var draudzīgā saticībā piedzerties... ehh, pie mate vispār labākās idejas rodas...
bļ@, nesaprotu kāpēc tādam komerciālam sviestam obligāti vajadzēja mūku par aizgādni... itkā jau tāpat kristietība nebūtu pietiekami piesmieta... drīz vien sv. Ģertrūde kļus par rudens izpārdošanas aizgādni... stulbie mirstīgie...

vispār šodien pašironijas lēkme uznākusi... sajutos mazliet kā tajā filmā par to alfonsu jeb kas nu viņš tur bija, uz kuru meita mani aizvilka - sēdēšu lūk es rītdien ar moldāvu vīnu pie diplomdarba un svinēšu komerciju... viss mans harēms mani pametis un izklīdis pa malu malām, nevienam mani nevajag, palikšu nevienam nevajadzīgs un pamests gluži kā bārenis Ziemassvētkos... ehh, šī nežēlīgā pasaule...

http://klab.lv/users/lord/90557.html

par bērnību un par ieročiem...
kādreiz [info]lord_andrey ietvaros daudz rakstīju par bērnības atmiņām... šodien man palūdza izdarīt ierakstu un tā kā jau sen nekur neko nerakstu, nolēmu padalīties ar tautu vēl vienā bērnības atmiņā... ;)

kādreiz, vēl dzīvojot tālajos attīstītā sociālisma laikos, visās godīgās ģimenēs, kas vismaz mazlietiņ tiecās un cerēja uz gaišo komunisma nākotni, tika svinēta tēvijas aizstāvju diena - 23. februāris... parasti svētki noritēja grandiozi - ar parādēm un salūtiem Maskavā un galvaspilsētās... vīriešiem tika dāvināti ziedi, šņabis un odekolons "Тройной одеколон"... otrais tika paredzēts dzeršanai, kaut gan dzēra arī pēdējo (par dažādu, no pirmā acu uzmetiena, nedzeramu lietu dzeršanas tradīcijām un filosofiju savulaik rakstīja izcilais krievu literatūras klasiķis Benedikts Jerofejevs savā poēmā prozā "Москва - Петушки")... ziedus sieva lika vāzē un uz galda un priecājās pati, jo vīram nu bija šņabis un "Тройной одеколон" un vienaldzīga attieksme pret visu pārējo pasauli, bet pēc augstākminēto šķidrumu izlietošanas - vispārēja pasaules mīlestība vai arī nepārvarama pasaules sāpe... tā, kuru Gēte dēvēja par Weltschmenz... tad nu ģimenes galva sēdēja kaut kur stūrītī piesūcies pie pudeles, bet vīriešu kārtas bērni, kuriem tika pareģots nākotnē kļūt par lielās padomju tēvijas sargiem, spēlējās ar tikko dāvanās saņemtajiem spēļu zaldātiņiem vai plastmasas pistolēm un šautenēm... un katru gadu šajā datumā bērniem tika dāvinātas militāras rotaļlietas, lai puikas mācītos uzvedības modeli, kurš nākotnē noteiks viņa dzīvesveidu un mazinātu apziņas sāpes par to, ka kādreiz būs jāiet bojā tēvijas vārdā...

manai ģimenei gāja secen šņabis ar odekolonu, bet to pat nevarētu teikt par rotaļlietām... arī man katru gadu 23. februārī (tā saucamajā "vīriešu dienā") dāvināja pistolītes, zaldātiņus un balistisko raķešu palaišanas iekārtas... es augu sociālisma režīmā un par saldējumu papīra glāzītē maksāju 20 kapeikas, tāpēc man tas bija ierasti un normāli... bet kad es sāku mazliet patstāvīgāk domāt, sāku saprast par ko iet runa... un tas bija tas gads - tas pirmais gads, kad man neko neuzdāvināja un es jutos laimīgs par to... es biju diezgan nemierīgs bērns... es mēdzu izrādīt savu attieksmi pret lietām ar histēriju palīdzību... tā notika arī šoreiz... es uztaisīju nelielu histēriju par bruņošanās kaitīgumu, paziņoju, ka no šīs dienas mājās nebūs neviena priekšmeta, kas man varētu mācīt militāro uzvedības modeli (tad gan es to vēl nesapratu šādā veidā, bet ideja bija tieši tāda)... es savācu visas pistoles un zaldātiņus un mašīnītes ar raķetēm un tankus un visu, kas bija mājās militārs un izmetu visu laukā... man bija kādi seši gadi... kopš tā laika mani interesēja tikai grāmatas un dažādi konstruktori...

laikam tāpēc es tik ļoti mīlu aukstos ieročus un gūstu orgasmus, kad manās rokās nonāk kāds skaists zobens vai duncis... ;D

http://klab.lv/users/lord/92569.html

trešdien braucot no darba saņēmu sms no sievas ar tekstu:

"Ko tik neizdarīsi mīļotā labā - sarunāju Tev uz vakaru vīrieti :)) A."

no aizkustinājuma gandrīz grāvī iebraucu... ;D

http://klab.lv/users/lord/93311.html

latvieši - epileptiķu tautiņa
latvieši ir epileptiķu tauta... kā atšķirt epileptiķi starplēkmju periodā? epilepsijas slimniekiem ir raksturīga nežēlība un runāšana deminutīvos.... minēšu vienu gadījumu, kas pirms dažiem gadiem notika bērnu ar īpašajām vajadzībām speciālajā skolā - maza meitenīte pienāk pie skolotājas un ar tekstu "ar šitiem pirkstiņiem [demonstrē pirkstus] es tev izduršu actiņas" cenšas izdurt skolotājai acis.... pieaugušie epilepsijas slimnieki bieži vien prot slēpt savas destruktīvās vēlmes, tāpēc ir vēl glaimīgāki un protams, joprojām runā deminutīvos...

mazliet pavērosim mūsu sabiedrību un drīz vien konstatēsim, ka šāda uzvedība ir kļuvusi gandrīz par etiķeti... jebkurš godīgs latvietis runā skaistas muļķības, visādi cenšoties nolaizīt pielabināties, tai pašā laikā mēģinot iedurt mugurā nazi...

nu ja, un vēl lielākā daļa latviešu uzvārdu beidzas uz -iņš, -ītis, etc...

http://klab.lv/users/lord/93780.html

"poza nemainās, mainās tikai apakšbikses" (c) Anna

"kaut gan bez apakšbiksēm (domāti vīrieši) varēja tikai Renesancē atļauties" (c) Anna

http://klab.lv/users/lord/94154.html

interesanti, kad es beidzot saņemšos un izdzēsīšu 2002. gada īsziņas... vienīgā vēsture palikusi... kaut kā žēl dzēst laukā...

http://klab.lv/users/lord/94631.html

iekš My documents kaut kur vistumšākajā un zirnekļu tīkliem klātajā stūrī guļ veca noputējusi mapīte... uz tās vēl senā šriftā ir rakstīts "Private"... šodien, rokoties pa visiem tiem krāmiem, kas ir sakrājušies My documents, nejauši uzdūros šai mapītei... tajā atradu smuki sainīšos sasietus vēstuļu sainīšus no sarakstēm ar seniem draugiem, čupiņas ar rūtiņu lapām, sīki izrakstītām ar nu jau izbalējušu tinti... savulaik esmu pierakstījis sapņus, idejas, pārdomas, dienasgrāmatas... bet tagad tās vairs tikai atmiņas, kuras laikam drīz gaida krāsns pavērtā naidā zaigojošā rīkle... uzmetu skatienu skaitlim, kas stāv uz pēdējā sainīša... stāv rakstīts 04.05.2005.... tātad nu jau vairāk kā gadu - no 04.05.2005 man vairāk nav privātās dzīves? vai arī vienkārši visa mana dzīve ir kļuvusi tik privāta, ka to vairāk nav jēgas pierakstīt?

jau Bībelē bija rakstīts - nekas nav tik apslēpts, ka kādreiz netiks atklāts...

http://klab.lv/users/lord/94749.html

tuvojas laiks, kad atkal nāksies braukt uz Rīgu un lūgt cilvēkiem naktsmājas... par to tad šonakt arī bija sapnis... nokļuvu kādā svešā pilsētā un bija jāatrod, kur palikt pa nakti... kāds draugs uzaicināja pie sevis, bet pēc brīža ieradās viņa vecāki un lika man izvākties, jo mani netaisoties paciest savā mājā... nezināmā drauga māte vēlējās man sist ar pātagu un iesita arī pēc tam, kad pabrīdināju, ka ja viņa iesitīs, es atgriezīšos un nogalināšu viņas bērnus un nodedzināšu māju... savācu mantas un aizgāju...

vairākiem cilvēkiem zvanīju un neviens nevarēja mani pieņemt... jau gandrīz nolēmu, ka palieku uz ielas, bet atcerējos, ka vienmēr var palikt pie Pravieša, kaut arī viņu neesmu vairāk par gadu redzējis un, spriežot pēc baumām, esot izolējies no sabiedrības, kļuvis nelaipns un nevienu nevēloties redzēt... cilvēki arī no viņa baidoties un vietas, kur viņš dzīvo, apiet ar līkumu... tā nu es nolēmu doties pie Pravieša...

Pravieti es atradu klintīs, kuras bija nosētas ar māju drupām (drupas mazliet atgādināja Palatīna kalnu)... ieraudzīju kā viņš lieliem soļiem skrien pa klintīm... gribēju skriet pēc viņa, bet sapratu, ka tā ir pašnāvība... klintis bija diezgan stāvas ar asām šķautnēm... bet nu tomēr nolaidos pa taisno un satiku Pravieti... nez no kurienes uzradās arī Diāna... pastāstīju Pravietim baumas, kuras esmu dzirdējis par viņu, taču viņš neizrādīja pārāk lielu interesi, taču ar lielu aizrautību sāka man stāstīt par saviem eksperimentiem... izrādījās, ka visu šo gadu, ko viņš bija nozudis, viņš nodarbojās ar to, ka mēģināja izaudzēt sēnes, kartupeļa un citrona hibrīdu, t.i., koku, kurā aug augļi, kas ir kartupeļi ar sēnēm un citronu... viss tas izskatījās diezgan pievilcīgi... jautāju, vai drīkstu nogaršot augli, Pravietis atbildēja, ka labāk nevajag... proporcija vēl nav ideāla, negaršos ļoti labi, taču kad eksperiments tiks pabeigts, tās būs lieliskas pusdienas vienā auglī...

http://klab.lv/users/lord/95450.html

es esmu kā C vitamīns - noteiktās devās ļoti labs un pat vajadzīgs, bet kad ir par daudz - rodas caureja un akmeņi urīnizvadceļos...

http://klab.lv/users/lord/95943.html

nu jā, es nogriezu matus... pēc diviem gadiem būs kā bija... :) ā, man pašam nepatīk...

Anna saka, ka es arī apgraizījos, bet tās ir tikai baumas... :D

http://klab.lv/users/lord/96115.html

и как божеству приходилось мне швырять через стол шахматные фигурки, чтобы быть замеченым...

http://klab.lv/users/lord/96586.html?mode=reply

es tā padomāju un nonācu pie secinājuma, ka ja es būtu mazliet labāk fiziski attīstīts un dzīves sākums būtu bijis mazliet savādāks, es būtu kļuvis par ekstrēmistu... reizēm manas idejas ir mazliet pārdrošas... teiksim, rāpties kalnos, kuros vietējie saka, ka uzrāpties nevar, uzvalkā, lakādas kurpēs, kas burvīgi slīd un garā mētelī, kas visu laiku pinas pa kājām tā, ka dažas reizes gandrīz nokritu... da i vispār dīvainas man pēdējā laikā izklaides sāk kļūt... laikam dzīvē kaut kā trūkst....

psihologi mēdz teikt, ka kas cilvēkam uz galda, tas arī galvā... pārāk jau nu kārtīgs man tas galds... uz tā nav praktiski nekā, bet kad ir, parasti viss ir skaisti sakārtots... tā arī galvā - praktiski nekā nav, bet viss pa plauktiņiem... laikam tāpēc arī prasās pēc kaut kāda haosa...

http://klab.lv/users/lord_andrey/104454.html

un vispār derētu noskūties, pēdējo reizi skuvos, kad lidoju uz Austriju... a slinkums... un auksti... uz galda stāv Becherovkas pudele... teorētiski, varētu sasildīties ar čehu lepnumu, kas pasaulē simbolizē čehus tāpat kā Rīgas melnais balzāms - latviešus... 38 grādu pilnībā pietiktu, lai rokas locītava pārstāktu dīkt no aukstuma, dauzot pirkstus pa klaviatūru... pie tam, klaviatūrai nav sazīmēti krievu burtiņi, bet pogas ir nedaudz pārbīdītas, so, rodas nelielas grūtības ar rakstīšanu ne tikai svešvalodā, bet arī vietējo latvju mēlē...

http://klab.lv/users/lord_andrey/104851.html

sic transit gloria mundi...

un vispār man ir slikti... nezinu, kurā brīdī viss ilgi veidotais un nu jau gandrīz divus gadus realizētais "mierīgās un skaistās dzīves" plāns sāka plaisāt... varbūt pirms pusgada, bet varbūt arī pirms gada... bet varbūt tas jau pašā sākumā bija tik nepilnīgs, ka tam vienkārši nebija lemts nodzīvot ilgāk... nu tas ir sabrucis pavisam... ar lielu blīkšķi un putekļu mākoņiem... ieguvumi? jā, ir arī ieguvumi, es iemācījos uz dzīvi skatīties mierīgi un ne par ko pārlieku nesatraukties... arī tagad liela daļa dzīves iet kā iepriekš... viss rit pa ļoti mierīgu gultni, kur nav ne krāču, ne zemūdens akmeņu... bet otra daļa, tā, kas vienmēr ir bijusi nozīmīgākā, sāka plaisāt un tuvākajā laikā draud sabrukt pavisam... kāpēc? da tāpēc, ka es esmu muļķis, tāpēc, ka nekad nevar izrēķināt un ņemt vērā visus variantus... šāds plāns ir nepilnīgs jau savā būtībā, jo neparedz negaidītus pavērsienus... un katrs negaidīts pavērsiens iedragā visu konstrukciju... nekam neder šāds plāns... tas ir kā ASV psihologu asociācijas ētikas kodekss... tas ir labs tiktāl, kamēr viss rit pēc noteikumiem, bet tikko parādās bezprecedenta situācija, kodekss ir bezspēcīgs... šajā ziņā laikam taisnība tomēr ir flegmatiskajiem britiem... viņiem kodekss ir tik vispārīgs, ka katrā situācijā stulbie briti var iet pie supervizora un prasīt "vot, man ir tāda situācija, ko man tagad darīt?"... manā dzīvē nebija paredzēta vieta supervizoram... pats biju sev supervizors un viss bija perfekti... daudzi, kas bija ar mani labāk pazīstami, pārmeta, ka dzīvoju sapņos vai arī paša izdomātā pasaulē... un daļēji tā tas arī bija... tikai nevis izdomātā, bet izplānotā...

bet ja rodas jautājums, vai bija vērts, atbilde ir viennozīmīga - bija... lai gan viss beidzas/ās tik sāpīgi, es daudz iemācījos... daudzas lietas sapratu... daudz ko iemācījos novērtēt... bet tikai vienu es joprojām nespēju iemācīties... tas man jau ne vienreiz vien ir sāpīgi atspēlējies, bet es joprojām neprotu neuzticēties tuviem cilvēkiem... un nespēju iemācīties to, ka lojālākie draugi vienmēr ir tie, kuri no pirmā acu uzmetiena ir vistālākie...

vienīgi rodas jautājums, vai pēc šitā visa man pietiks spēka sākt visu no jauna, vai arī es mēģināšu atjaunot savu nepilnību pierādījušo veco no drupām...

http://klab.lv/users/lord_andrey/105532.html

Falldo: nu jau teicu, nejūtos tik droša... par sevi... jo par Tevi drošam būt nozīmē būt idiotam...

http://klab.lv/users/lord_andrey/106109.html

ieraugot manu jauno es, Kyrie noreaģēja aptuvenā citējumā "tagad tu vairāk neizskaties pēc padzīvojuša akadēmiķa, tagad tu izskaties pēc jauna vampīra..."

tagad sēžu un domāju, kā man patīk labāk... izskatīties pēc veca gudra akadēmiķa vai pēc jauna stulba vampīrēna... :D

http://klab.lv/users/lord_andrey/108105.html

ir sveces un vīraks... nav tējas... tējas vietā kefīrs... laikam jau nožēlojami, bet tiešām bija slinkums taisīt...

nesen gadījās dzirdēt interesantu sazvērestības teoriju saistībā ar kefīru... no bērnības bērni tiek mācīti dzert kefīru un ar laiku rodas atkarība, bet kefīrā ir alkohola procents... so, sabiedrība tiek alkoholizēta... :)

http://klab.lv/users/lord_andrey/108445.html

kyrie: Ha! :)
[info]lord_andrey: hmm, pareizi, Tu taču mani tādu neesi redzējusi... :D
[info]kyrie: Nē, bet esmu tevi redzējusi puskailu ar saplēstām panku džinsām, strīpainu halātu, mikrofongalvu un atplestām rokām četros naktī Rēzeknes centrā.
So, I guess this can't be worse :)

http://klab.lv/users/lord_andrey/108694.html

man ir mistiska sērkociņu kastīte... svētdien es aizdedzu sveci un kastītē palika viens sērkociņš... domāju to pārlikt citā kastītē un šo izmest, bet nez kāpēc to neizdarīju... kad trešdien atgriezos Rēzeknē, nopriecājos, ka beidzot izlietošu pēdējo sērkociņu un ne īpaši pievilcīgo kastīti varēšu izmest... bet nekā... kastītē ir divi sērkociņi... ar vienu es aizdedzināju sveci un vīraku, otrs palika... kad svece nodega, aizdedzināju nākamo... un kastītē atkal palika viens sērkociņš... pienāca ceturtdiena... un ceturtdienā kastītē bija uzminiet cik? pareizi - kastītē bija divi sērkociņi... es neizturēju un sveces aizdedzināju izmantojot abus sērkociņus... un izmetu kastīti... ļoti jau nu man nepatika kā tā izskatījās... veca, nobružāta, netīra, ar kaut kāda margarīna reklāmu...

http://klab.lv/users/lord_andrey/110724.html

hmm, pa nakti manā virtuvē uzradušies 10 l Moldāvu sausā vīna... un manā ģimenē neviens sauso vīnu nedzer... sāku justies mazliet laimīgāks, jo es iespēju robežās dzeru tikai sauso... a vīns šitas labs...

un jā, man ir pazudis telefona lādētājs, tāpēc laikam kādu laiku padzīvošu bez telefona... vai arī tikai līdz pirmdienas vakaram, jo Rīgā man ir cits... hmm... bet bez telefona ir labi..

http://klab.lv/users/lord_andrey/111597.html

he-he, mani šodien met laukā no mājas Tīrainē... argumentācija ir ģeniāla... es esot afrikāņu spiegs, kurš staigā caur aizslēgtām durvīm... tb ieiet caur aizslēgtām durvīm, atslēdz durvis no iekšpuses un ielaiž afrikāņus... es neko nedaru, nestrādāju un neko nesaprotu, bet tikai "kurinu" gaismu vannā un guļu... un bija vēl kaut kas, ko es tagad neatceros... vispār jautri... patiesībā jau man Tīrainē tik un tā nepatika... jauki, ka izmeta... tikai žēl, ka Rīgā vairāk dzīvot nebūs kur...

un vēl es šodien uzzināju, ka ir kāds cilvēks, uz kuru man esot pārāk liela ietekme un kas manis dēļ ir izmainījis savu uzvedību, ģērbjas kā es, uzvedas un runā kā es, etc... vienīgā problēma ir tāda, ka es šo cilvēku baigi sen neesmu redzējis un mūsu attiecības ir apmēram tādas:
-čau
-čau, bet biežāk pat gadās, ka pat nesasveicināmies... un tagad esmu vainīgs pie tā, ka esmu sabojājis cilvēku...

un vispār... jo tālāk, jo vairāk es pārliecinos, ka vai nu ar mani, vai arī ar pasauli kaut kas nav kārtībā...

http://klab.lv/users/lord_andrey/111937.html

un tā šī jautrā nedēļa dodas uz noslēgumu...

un tā nu nedēļa sākās ar eksāmenu... eksāmens tika uzrakstīts, tika apstiprināta prakses atskaites gatavība nodošanai, bet kad ierados birojā, patīkamais jaunums bija tāds, ka projekts, pie kura sanāca nostrādāt gandrīz nedēļu, nemaz netika iesniegts, jo ziemeļvalstu partneri domā tik ātri, ka atsaucas mēnesi pēc iesniegšanas termiņu beigām... šodien gan uzzināju, ka Nordic Council of Ministers projektu konkursam baigi daudzi nav iesnieguši līdzīgu iemeslu dēļ... vakarā atgriežoties Tīrainē, konstatēju, ka tvaika katls - vienīgā ierīce, ko es izmantoju vakariņu gatavošanā sev, bet neviens cits neizmanto, ir pazudis... vannas istabā gaidīja jauns prieciņš... tajā nevarēja tikt iekšā, kā vēlāk izrādījās, tāpēc, ka pāri vannai un praktiski visai vannasistabai bija pārlika liela finiera plāksne... tad jau nebija ilgi jāgaida, kad mājas saimnieces piedzīvotājs, kurš vienmēr mani izseko un skatās, kur es eju un kad man ir iedegta gaisma, paziņoja, ka es laižot iekšā āfrikāņus... izrādījās, ka es nāku caur aizslēgtām durvīm iekšā un no iekšpuses tās atslēdzu un tad nāk iekšā afrikāņi... bet viņam uznāk... vasarā viņš paziņoja, ka durvis bijušas aizslēgtas un viņš iekāpis mājā pa skursteni... un labākais, ka pats tam ticēja... viņa māte 85 gadu vecumā taisīja pašnāvību lecot no otrā stāva loga... nomira psihiatriskajā slimnīcā pēc dažiem gadiem... (savējie sapratīs...)

otrdiena bija burvīga, ar [info]honeybee sēdējām pie Stiksas, dzērām vīnu, barojām no rokas gulbjus un līmējām ciet viens otra emocionālās rētas... saņēmu dāvanu 2000. gada dzimšanas dienā... mācījāmies skaitļus ar Džonatanu... vakarā birojā beidzot tika sataisītas atskaites par jau sen notikušo Slovākijas braucienu un papļāpāts par dzīvi... vienīgi jāmin, ka birojā es ierados stipri iereibis (sen tā nebija bijis no vīna) un pagāja zināms laiks, kamēr varēju klabināt klaviatūru tā, lai parādītos kaut kādi burti uz ekrāna... vakarā pie [info]lilai spēlējām šahu un dzērām tēju... viņa konstatēja, ka es dzērumā daudz smaidu... laikam tā ir... normālā stāvoklī cenšos nesmaidīt... :)

rīts sākās ar to, ka ņirgājāmies ar [info]lilai viens par otra matiem un devāmies uz centru - es uz skolu, viņa uz kino... pēdējā diena skolā pagāja skaisti, nodevu prakses atskaiti, parunājos ar pasniedzējiem, noformulēju diplomdarba tēmu, ieskrēju pie [info]unintended uz tēju un tad pa spiegu ceļiem vedu viņu uz biroju, lai nokopētu pasi... pabeidzis vēstuli zemkopības ministrijai devos uz Tīraini, pa ceļam nopērkot nagu knaiblītes, vīlīti, skuvekli, etc... Tīrainē savācu savas mantas, sanāca viena liela soma, viena mana mazā soma, ar kuru parasti pārvietojos starp pilsētām un maiss ar gultasveļu... rīt saņemšu visu Rēzeknē... tā nu esmu pilnībā izvācies no Tīraines... tur paliek tikai dators bez klaviatūras... :D tik un tā man viņš nav vajadzīgs.... pabeidzis mantu vākšanu savedu sevi kārtībā, lai iegūtu kaut mazliet prezentablu izskatu šodienas semināram, devos gultā ar Bernu....

seminārā šorīt ierados pats pirmais, visu semināru nez kādā sakarā tika apspriests viens projekts, ko es biju rakstījis kaut kad vasarā, beigās viens dānis paziņoja, ka man vispār nebija tiesību šādu projektu rakstīt, bet piemērs tik un tā labs... :D pēc semināra vēl notika maziņa savākšanās Latvijas nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kur tika nolemtas viena kopēja projekta niances... un devos uz autoostu, pa ceļam nopērkot Fromma "Escape from freedom"... tomēr esmu paraugpsiholoģijas students, jo lasu psiholoģisku literatūru un man tas pat patīk... :D

P.S. un jā, bija labs sapnis pirmdien... visu neatstāstīšu, bet bija jauka detaļa ar to,ka gāju ciemos pie [info]lunicana_animae (pie kuras jau bija [info]lone_wolf, [info]andux un [info]melora), bet tā vietā, lai ieiet mājā, atvēru kapa vāku un iekāpu kapā, kur bija dzīvokļi... pieklauvēju pie durvīm, [info]lone_wolf atvēra mazu lodziņu un teica, lai nāku iekšā, bet durvis neatvēra un es ielīdu pa šo lodziņu, kas gan fiziski nav iespējams... :D pārējo nestāstīšu, sākas personiskas detaļas, bet Jungs priecātos par šo sapni... un varbūt pat Freids atrastu kur piesieties... bet Freida interpretācija šajā gadījumā būtu nu ļoooti perversa, tāpēc to es atmetīšu... :D

http://klab.lv/users/lord_andrey/112207.html

jaunākais piedāvājums - karma enlargement... (c) [info]lone_wolf

http://klab.lv/users/lord_andrey/112562.html

ar [info]sirke ieiesim psihiatra kabinetā sadevušies rociņās un vienbalsīgi stāstīsim par to, ka man (mums) šķiet, ka esam divi...

http://klab.lv/users/lord_andrey/112699.html

eques Venti dzimšanas diena...

no rīta pamodos no tā, ka Pravietis kaut ko ņēmās ar datoru, sēžot uz manas gultas... jo citur sēdēt jau nebija kur... un turpināju gulēt... vakarnakt tika dzerts vīns ar Kusturicu un uz Pravieti atstāja interesantu iespaidu... kad cēlos un tika uzņemta barība, aizgāju uz biroju papļāpāt ar vadītāju un devāmies uz ezeru... Rēzeknes pilsētā spiegu mirstība šodien pārsniedza pasaules rekordu... pa ceļam uz ezeru ieskrējām pie Eques Venti un no turienes pa ceļam ieskrējām pie Malefici... tālāk pa ceļam iegājām pie manis, tad autoostā, kur tā arī nesatikām [info]honeybee, tad pie Eques, tad autoostā, kur atkal nesatikām [info]honeybee un tikai tad - pēc sešām ceļā pavadītām stundām nonācām pie ezera (pa taisno no manas mājas ~15 min. kājām)... pie ezera bija skaisti... stāvējām uz glābšanas torņa un priecājāmies par skatu, apspriežot suņ... nonācām pie secinājuma, ka "умел сунь, сумей и вынь... gala rezultātā tika secināts, ka ja suņ ir garīgā, metafiziskā daļa, tad viņ ir fiziskā, pasauliskā... tā tika izveidoti komentāri suņ-dzi.... bet ilgi neizdevās priecāties par ezeru un jaunās Doriana reliģijas attīstīšanu, jo zvanīja [info]honeybee un lūdza savākt no autoostas... ieradās [Unknown LJ tag] ar [info]dark_entrant un devāmies pie [info]eques...

pasākums bija jautrs, bet tā kā Dorianiešu skaits pārsniedza ne-Dorianiešu skaitu, pasākums drīz vien sāka ritēt tradicionālajā Doriana simpoziju gultnē... diskusijas par reliģiju, filosofiju un vēsturi, ūdenspīpe un šņabis, burvīgs [info]eques vecmammas taisītais vīns un liķieris... parādījās [info]ep.... ar laiku es, [info]lone_wolf un [info]nihilant devāmies uz mežu... vienā brīdī man uznāca melanholijas lēkme un es viņus atstāju... gribējās pastaigāt naktī un padomāt... tālāk jau es viņus satiku pie [info]eques mājām... atkal liķieris, ūdenspīpe un diskusijas par augstām tēmām... gulētiešana un es devos uz mājām...

ceļš uz mājām bija tāds mazliet dīvains... atgriezās melanholija, uzmācās šausmīga vientulības sajūta... apziņa, ka lai gan apkārt ir daudz draugu, ar kuriem ir jauki uzpīpēt ūdenspīpi, padzert vīnu un parunāt par filosofijas skolu galvenajām tendencēm XVII gs. otrajā pusē, bet tāda, kas būtu ar mieru un arī spētu būt klāt vienmēr, kad man būtu vajadzīgs, man nav neviena... tā nu depresīvi žēlodams sevi un lādēdams savu sūro likteni, virzījos uz mājas pusi... pa ceļam bariņš jauniešu mani sauca "женщина, ей, женщина"... laikam jau vaļējā garā mētelī un ar izlaistiem matiem tiešām varēju no aizmugures izskatīties pēc sievietes... kaut gan [info]malefici šodien paziņoja, ka kopš esmu nometis svaru un atbrīvojies no sejas apmatojuma, izlaižot matus tiešām izskatos pēc sievietes vai arī ļoti nevainīga vīrieša, tik nevainīga, ka viņš pat būtu gatavs noticēt manam celibātam, ja vien mani tik labi nepazītu...

kaut kad varbūt iemetīšu kādas bildes.. un varbūt arī uzzīmēšu kartē gājiena maršrutu...tas tiešām bija unikāls maršruts... visas kājas vienās tulznās... :D

http://klab.lv/users/lord_andrey/113427.html

ir jauki, kad tiek ievērotas tradīcijas... pat ja tās saistās ar ielūkošanos nāvei acīs... atgriezās no Anglijas draudzene un nebija redzēta 9 mēnešus... mums bija pierasts, ja kaut kur kopā braucam, vienmēr kaut kas notiek... vienā no šādiem pasākumiem piedalījās arī [info]jerrym Saulkrastos, kad mašīna gandrīz apstājās uz sāna... daudz ir kopā pārdzīvots, bet tik tuvu no nāves laikam kopā nebija būts... un pats bēdīgākais, ka mašīnā bija arī pusotrgadīgs bērns...

bet kopumā jau bija jautri... pat gribējās uzrīkot pikniku, bet neuzrīkojām, jo bija ļoti auksti... policijai bija nospļauties un tikai ugunsdzēsēji pēc četrām stundām glāba situāciju... labi, ka vismaz draudzenes māsu ar dēlu aizveda uz mājām gandrīz uzreiz pēc incidenta...

dzīve tomēr ir skaista... :)

http://klab.lv/users/lord_andrey/113899.html

jauki, atradu vīnu, kurš garšo pēc skūpstiem... izrādās, ka bija palikusi vēl viena pudele... dzīve ir skaista... pareizāk - būtu, ja būtu ar ko dalīt šo vīnu...

http://klab.lv/users/lord_andrey/116689.html

atklātības brīdis... :P (no rīta gan jau pāries un noskrīnošu vai uzlikšu friends only...)
da ne jau no vientulības es baidos... esmu pietiekoši bijis viens... nē... es baidos palikt viens, jo tad es sāku domāt... mūsdienās cilvēkam, kurš domā, ir ļoti grūti... var sanākt vajadzība pēc psihes patoloģiju speciālista... lūk no kā es baidos... un tāpēc arī visi mani n-tie ieraksti par to, cik slikti es jūtos, kad esmu viens pats... un kā man nepatīk, kad pie manis neviena nav... tieši tāpēc.... ne jau tāpēc, ka man būtu atkarība no cilvēkiem... nav man tādas atkarības... bieži vien vienatnē es jūtos daudz labāk, kā kompānijā... bet tik ilgi, kamēr prāts ar kaut ko ir pilnībā nodarbināts... un tieši tāpēc es esot viens pats tik daudz skatos filmas, klausos mūziku, spēlēju primitīvus pasjansus un vēl paralēli visam augstākuzskaitītajam vēl sarunājos ar vairākiem cilēkiem ICQ, žurnālā un lasu līdzības par hodžu Nasrediu...

http://klab.lv/users/lord_andrey/117457.html

kūčas vakara apcerējums...
pēdējos gados norit ļoti strauja katoļu baznīcas liberalizācija... sanācis tā, ka vecie mācās no jaunajiem... katoļu baznīca ir sākusi ņemt piemēru no protestantu baznīcām, neņemot vērā to, ka visā pasaulē vienīgās valstis, kur joprojām ir stipra baznīca un kristietības tradīcijas, ir tieši tās, kurās ir katolicisms un pareizticība jeb ortodoksālisms... valstīs, kuras pārgāja uz protestantismu (t.sk. arī Latvija) baznīca ir sabrukusi un Dievs ir miris... jau pirms simts gadiem pirmie psihologi to prognozēja... runāja par protestantisma kļūdām, par to, ka ja tā turpināsies, Nīčes pravietojums piepildīsies... bet neskatoties uz to, katoļu baznīca nolēma vēl vairāk liberalizēties, kļūt vienkāšākai un tautai saprotamākai - tautai tuvākai... tas ir tāpat kā senie Olimpa dievi nokāptu no Olimpa un ietu mirstīgo mājās... baznīca arvien vairāk un vairāk saka "dzīvojiet tā, kā jums patīk, bet neaizmirstiet Dievu..." bet tā aizmirst, ka tad, kad mirstīgais dzīvo tā, kā tam patīk, viņš aizmirst visu, viņam paliek tikai viņš pats... atteikšanās no tradīcijām un rituāla bija lielākā protestantisma kļūda... bet tagad to mēģina darīt arī katoļu baznīca... rituālus tā vēl kaut cik saglabā, bet tradīcijas pamazām atmirst... tagad cilvēks par Dievu domā tikai baznīcā... ja ir līdz tai ticis, protams... visā pārējā laikā viņš var mierīgi nodoties biznesam, izpriecām un pārējiem mirstīgo nožēlojamās dzīvītes nožēlojamiem prieciņiem... katoļi no protestantiem sāk atšķirties vien ar to, ka pēc šīm izpriecām kārtīgs vidusmēra katolis reizi gadā aiziet pie grēksūdzes un izliekas, ka nožēlo savus grēkus... bet atgriežoties mājās no baznīcas, turpina darīt to, par ko pie biktskrēsla nosolījās "visus savus grēkus nožēloju, centīšos laboties"... tā nu mazpamazām pieņemot apgriezienus, arī katoļu baznīca dodas bezdibenī... ekumēniskajās misēs jau sen virsroku ir ņēmušas protestantiskās konfesijas un tā vien šķiet, ka drīz ienāks arī sektas... katolicisms pamazām atkāpjas...

tā vien šķiet, ka drīz vien būs jāpāriet pareizticībā, jo kā kādreiz rakstīja viens krievu žurnālists "православная церковь в наши дни осталась единственной, в которой до сих пор существует ритуал изгнания бесов"...

http://klab.lv/users/lord_andrey/117504.html

cinisms svētā vakarā...
baznīcā novēroju, ka visām nesmukām meitenēm ir pīrsings nāsī... un sāku aizdomāties, vai viņas tiešām ir nesmukas un cenšas to labot tikai vairāk sabojājot ar pīrsingu, vai arī pīrsings padara viņas nesmukas... un tā nu es skatījos uz cilvēkiem un katra jauna nesmuka meitene tikai apstiprināja manu pieņēmumu... bet pēkšņi, jau kad devos projām, ieraudzīju smuku meiteni ar pīrsingu nāsī.... mana teorija bija sabrukusi... izņēmums, kas neapstiprināja pieņēmumu... tikai pēc brīža es pamanīju, ka viņa klibo... meitenei bija defekts - viena kāja bija stipri īsāka par otru...

http://klab.lv/users/lord_andrey/117902.html

"Dao bez suņ tas pats kas šņabis bez Pravieša!" (c) [info]nihilant

http://klab.lv/users/lord_andrey/118848.html

un tā, pēdējais cilvēks atteicās braukt uz Jaunā gada svinēšanu pie manis... palieku viens... vispār jau ja kalns neiet pie Muhameda, Muhameds iet pie kalna, bet šķiet, ka ne šajā gadījumā... pirmkārt jau nekur tā īpaši netiku aicināts, otrkārt - uz Rīgu braukt es negribu... būs vien jāsagaida gultā ar grāmatu...

bet šodien ir Ziemassvētki... jauki svētki... viss tiek svinēts ģimenes lokā (no kura es aiztinos ap 13-tiem uz mājām un ielīdu gultā, kur atrados līdz 20:30, kad vecāki atgriezās no laukiem).. šodien visiem ir "apdāvināšanas prieks", ko es nekad neesmu izjutis, jo mokas, kas tiek veltītas piemērotas dāvanas meklēšanai, neattaisno to nelielo prieciņu, kas ir ieraugot dāvanas saņēmēja sejā smaidu... tāpēc es parasti izceļos ar to, ka nevienu neapdāvinu... bet Ziemassvētki ir gaiši svētki un ja es sadegtu visas šodien iegūtās svecītes, tie kļūtu vēl daudz gaišāki... bet šodien negribas gaismu un tāpēc nedeg pat tās sveces, kas deg katru dienu... bija jau protams jauki atsaiņojot katru dāvanu aizvainot dāvinātājus ar notēloti notēlotu prieku katru reizi naivā balstiņā iesaucoties "o, svecīte"... es biju vienīgais manā ģimenē, kas šogad saņēma sveces... laikam jau tāpēc, ka visiem ar tām asociējos, bet es jau tik pat labi varētu visiem dāvināt spuldzītes... bet tagad man ir pietiekoši svecīšu, ko varēs pārdāvināt rīt aizejot uz tēva dzimšanas dienas svinībām, kur salasīsies tās-puses radi, kurus lielu daļu es nepazīstu un katru gadu iepazīstos no jauna... tāds nu sadists es esmu... pārdāvinu saņemtās konveijertipa dāvanas... bet ko nu padarīsi... jaunība ir traks laiks...

http://klab.lv/users/lord_andrey/119054.html

no kādas ļoti senas sarakstes ar meitu...
[info]lord_andrey: ehh, garlaicīgi... sāku domāt, ka jāuztaisa vēl kāda sekta...

[info]kyrie: Taisi nolemto sektu, tb, pašnāvnieku, neārstējamo, narkomānu. Vismaz par atbildību nebūs jāraizējas, po taču, tāpat viņi visi drīz mirs...Vai arī vari viņiem iestāstīt, ka pēc nāves viņi kļus nemirstīgi un rīkot kamikadžu uzlidojumus ASV. Oriģināli tas nebūs, bet sasodīti jautri gan. Un arī politikai noderīgi...

[info]lord_andrey: o jā... :)))) gribu... jā... kaut ko tādu tiešām jāuztaisa... hmm, būsi mans menedžeris?

[info]kyrie: sure, organizēšu finansu mahinācijas lai varētu sponsorēt uzlidojumus...

[info]lord_andrey: es zināju, ka Tu sapratīsi... :))

[info]kyrie: Ir kādas idejas par biedriem? Es personīgi iesaku vanšu tiltā kāpēju, ja vien izdotos viņu atrast...

[info]lord_andrey: atrast viņu nebūs grūti... jā, tas varētu būt goda biedrs... viņu mēs varētu apkārt ar dinamītu un iesūtīt kādā no Rēzeknes lielveikaliem... ;))

[info]kyrie: Liec mieru Rēzeknes lielveikaliem un sāc domāt globāli... nu kaut vai Tallinas Stockmann.

[info]lord_andrey: a mēs nevaram patrenēties uz Rēzeknes?

[info]kyrie: Eh... a tev vispirms jāatrod tāds biedrs, un jāpaskalo viņam smadzenes mazliet. Tu būsi sektas oficiālais smadzeņu skalotājs... A man viens biedrs tikko iešāvās prātā. Es tev par viņu manlieks reiz stāstīju, tas kurš bērnībā pasaciņu vietā mazliet organisko un neorganisko ķīmiju, kā arī bioloģiju pārlasījās. Spridzekli aizvērtām acīm prot uztaisīt, jautājumus neuzdos (varbūt vienīgi - vai drīkst paskatīties), pēdējās 3 reizes kad viņu satiku bija vai nu zāli pārpīpējies, vai devās iepirkt jaunus krājumus. Drīz gan tas viņam nebūs vajadzīgs, viņam istabā jau maza audzētava/laboratorija izveidota. Politiskie uzskati apmēram tādi kā Pravietim.

[info]lord_andrey: jā, Tu tajā vakarā daudz par viņu runāji... mani viņš interesē... varētu būt lielisks...

[info]kyrie: Es pārāk daudz runāju, un pārāk daudz dzeru. Plašāk pazīstams kā ķīmijas profesors Keiselis. Viens no viņa sasniegumiem ir Pokemonu teorijas izvirzīšana un pierādīšana, par ko sīkāk var lasīt manā journal. Tev vēl kādu informāciju par viņu? Keiselis ir ļoti interesanta tēma :P Ā... un tad vēl Timbers, kurš parasti nāk uz tusiem sieviešu kleitās, lai dzērumā nebūtu jāpārģērbjas...

[info]lord_andrey: hmm, tas arī varētu būt interesants kadrs... es te kāreiz nesen nopriecējos, kad uzzināju, ka cilvēkiem nav saglabājušās bildes ar mani kleitā, zeķubiksēs un ar lakatiņā iespraustu rozi... ;))

[info]kyrie: !!!BAD MENTAL IMAGE!!!

http://klab.lv/users/lord_andrey/120493.html

biežākā man adresētā frāze: pastāsti kaut ko interesantu...
biežākā mana atbilde uz citu jautājumiem: kādreiz pastāstīšu...

http://klab.lv/users/lord_andrey/126283.html

unintended ar mani nerunā... viņa mani ienīst... :)

upd.: es te tā pasēdēju un sapratu, ka viņa nav vienīgā... nebūs ko darīt, varēs apsēsties un uztaisīt cilvēku sarakstu, kas ar mani nerunā un kas mani ienīst... pēdējo stabiņš gan būs stipri lielāks... :)

vēl viens upd.: vēl mazliet padomāju un sapratu, ka es taču nemaz nevaru zināt visus, kas mani ienīst... bet es vismaz zinu, kas ar mani nerunā... kaut gan nu jau sāku domāt,ka arī ne visus... :)

http://klab.lv/users/lord_andrey/131663.html

- Par ko runā divi cilvēki, kam nav nākotnes?
- Par pagātni....

(c) Lord Andrey de Initio

http://klab.lv/users/lord_andrey/132045.html

vakar sapnī rokā (starp īkšķi un rādītājpirkstu) iekoda odze (sapnis vispār bija ģeniāls... noasa šķirsta variants, tikai dzīvnieki bija bunkerī un laukā nupat draudēja sākties kodolkarš... nu es viņus tur centos visus barot un tā... un piepeši konstatēju, ka vienā kastē kaut kas kustas, par kuru nezināju, kas tur ir, kad atvēru, izrādījās odzes...)... nu un visu vakardienu tajā vietā sūrstēja roka... diezgan nepatīkami, godīgi sakot...

http://klab.lv/users/lord_andrey/134972.html

a man ir liels greifrūts un pofigs... jūtos mazliet labāk...

http://klab.lv/users/lord_andrey/136634.html

ģeniālākais, kas nāk sāpošajā galvā - "o, šis deža vū man jau vakar bija"... jāiet dušā, lai arī aizvakardienas deža vū neparādītos...

http://klab.lv/users/lord_andrey/137048.html

dušā sagribējās pagriezties... pagriezos un piecu centimetru attālumā acu augstumā karājās diezgan liels zirneklis... nu no tiem, kas uz garām kājām... tajā brīdī, kad to ieraudzīju, pirmais tēls, kas uzplaiksnīja atmiņā bija [info]malfoy, kurš ar spiedzienu leca uz soliņa, kad jau neatceros kurš - es vai [info]kyrie ieminējās par to, ka pa soliņu, uz kura viņš sēž, rāpo zirneklis... interesanti, kā reaģētu cilvēks, kurš paniski baidās no zirnekļiem, pēc dažu stundu miega atslābinājies zem siltas ūdens strūklas un pēkšņi ieraudzījis šādu mazu jauku radībiņu...

http://klab.lv/users/lord_andrey/137326.html

sapnis vannā...
iemigu vannā ar grāmatu rokās un redzēju sapni... notika kaut kāda katastrofa... nebija elektrības, veikali nestrādāja... cilvēki mira badā... es, [info]melora, kāds no cilvēkiem, ko nekad neesmu redzējis, iespējams, [info]sirke un vēl kāda meitene bridām pa tukšajām Rīgas ielām pārtikas meklējumos... netālu no centrālās stacijas stāvēja mašīna, kurā bija ielikts milzīgs kandžas dzenamais aparāts... viena no meitenēm (kuras personību es tā arī nenoskaidroju) palika pieturā, bet mēs pārējie gājām izlūkos un uzdūrāmies šim kandžas tirgotājam... viņš pastiepa mums glāzīti - katrs no mums pa malkam padzērās... tā, kas bija [info]sirke piegāja pie tirgotāja un sāka tirgoties, cenšoties panākt, lai tas nomet cenu... man makā bija tikai 5 eiro banknote un 36 slovāku kronas vienā banknotē.... [info]melora stāvēja man aiz muguras... es taisījos samaksāt par viņām abām, bet acīmredzot [info]sirke izsauca pret sevi tirgotāja nepatiku... es pilnīgi atklāti sajūsminājos par viņa ideju, kā izdzīvot šādos apstākļos, cildināju viņu un devu viņam visu naudu, kas man bija... kaut arī mūsu glāzi mēs tā arī neizdzērām... to es atdevu tirgotājam tik pat pilnu, kāda tā bija sākumā... un vēl viņš deva katram bonusā kaut ko... es biju šokā, jo viņš meitenēm iedeva kaut kādas konfektītes tipa Skittles un domāju, kāda jēga izsalkušam cilvēkam no konfektēm... jau domāju, ka man dos to pašu... viņš man stiepa šādu pašu konfekšu paciņu, bet pēkšņi pārdomāja un iespieda saujā kādu maisiņu... man sākumā šķita, ka tā ir ūdenspīpes tabaka un es domāju, ko gan tagad ar to darīšu... bet tad es pamanīju, cik grūti tirgotājam ir šķirties no šī maisiņa un izlasīju uz tā krievu valodā uzrakstu "sausā biezzupa"... es no sirds pateicos tirgotājam un kopā ar meitenēm atgriezos pieturā... tā nu mēs četratā tur stāvējām... pienāca čigāniete.... ar meitenēm viņa vispār negribēja runāt, bet mani viņa paveda nost un stāstīja kaut ko ļoti svarīgu.. bet diemžēl, telefona zvans mani pamodināju un es tā arī neuzzināju ko tieši...

http://klab.lv/users/lord_andrey/138813.html

iedevu meitenei piecus santīmus par skūpstu un izrādījās, ka viņa jau pirms tam man kabatā iebāzusi desmit... sajutos muļķīgi... :D

http://klab.lv/users/lord_andrey/139391.html

Daži pusaudži izrāda savu naidu un agresiju: „bljaaaaaadddd , es ieniistuu savu muteri vienkvinja ir peedeja cuuka es varu pateikt , izpista lose bljaaaaaaadd , nu kur shitaa var es nesaprotu , es pieraxtijos pie friziera , labi tulit peec 10.min. jau jau jaabut salon a, tagad eju vinjai prasit naudu a shii pasaka , ka nedos , ka es vinjai nepalidzu utt nee nu norm taa atmeta , blaaaad es cist vispar visu nakosho nedelju ignoraa sedeshu , labi ka vismaz man norm sencis ir , bljaaaad cuuuka peeeejaaa ;(“

http://klab.lv/users/lord_andrey/152667.html

apsēstības ir slikta lieta... kāda persona uzaicināja manu māti uz kāzām augustā... šķiet, ka tagad viņai vairāk nav cita sarunu temata, kā šīs lieliskās kāzas... tā nokaitināja, ka šodien, kad kārtējo reizi kādam pa telefonu aizrautīgi apsprieda šīs kāzas, es uzbraucu, ka kad gatavo ēst, lai nerunā pa telefonu, jo sekas var būt neparedzamas...

http://klab.lv/users/lord_andrey/153955.html

a vispār skaists vakars sanāca... stundas divas meklēt ebreju kapus, kad tas neizdodas, spēlēt klasītes ielas vidū, gandrīz tikt vecas ļūbesteibas sabrauktiem, kas tomēr aizved uz ebreju kapiem, kuros mēs tā arī netiekam... nonākt mežā, tad vecticībnieku kapos... kopumā skaisti... izrādās, ka Rēzeknē ir iespējams labi atpūsties arī bez Doriana un vēl pāris cilvēkiem...

http://klab.lv/users/lord_andrey/157330.html

bija īpatnējs sapnis... bet visvairāk man patika epizode sabiedriskajā transportā... pirms rādīt konduktoram mēnešbiļeti, no tās ir jānokož gabals... un es savā stulbumā nokodu tieši to vietu, kur bija rakstīts vārds un uzvārds... mani izsēdināja... ;D

http://klab.lv/users/lord_andrey/158209.html

dēmoni un pārgājieni
manā datorā ir iemiesojušies dēmoni... un šajā gadījumā eksorcists no manis nekāds un pat [info]jerrym nebūtu pa spēkam izdzīt šos dēmonus... zvanīju dažiem datoru eksorcistiem un visi atteicās piedalīties šāda dēmona izdzīšanā... izdevās vienu pielauzt par naudiņām, bet arī viņš atteicās ņemties un lūdza aizvest rītdien uz savu firmu... tā arī būšu darīt...

ciest nevaru atrasties vienā telpā ar dēmonu apsēstu līķi... tāpēc vakar aiztinos uz Sakstagalu... maršruts bija pat ļoti skaists... vienā brīdī es nolemju, ka man vajag kaut kur aizbraukt... sūtu sms Annai - tiekamies stacijā un braucam uz Sakstagalu... viņa ir tikpat slima, kā es, tāpēc tas viņai nešķiet dīvaini vai kā citādi bezjēdzīgi... Sakstagalā izkāpjam no vilciena un nolemjam iet, kur acis rāda... nonākam lielā sabrukušā koka mājā... Anna stāv durvīs, es esmu iekšā, pagriežoties bez maz vai sajūsmā iespiedzos... virs viņas galvas ar asinskrāsas sarkano krāsu kaut kādā gotu tīnīšu fontā lieliem burtiem uzraksts "Demon"... ņemot vērā, ka braucu uz Sakstagalu bēgot no dēmoniem - patika.... māja tiek izložņāta un tālāk dodamies apraudzīt vietējos iedzīvotājus... kad tas kļūst garlaicīgi, ejam pirkt šampanieti... uz Viļāniem... mazliet vairāk par 20 km... pa ceļam nonācām pasaku mežā, starp vecām fermām un pamestām graudu kaltēm, ko savulaik meklēja [info]waits... nonācām Kantiniekos, vēl velnszinkur... kaut kur nomaldījāmies... saule laidās uz rietu un kādā mājā painteresējos, kur ir tuvākā apdzīvotā vieta... cilvēki ļoti smējās un skatījās ta uz Annu, ta uz mani (es, protams, biju ģērbies visai pieklājīgi un tāpat arī Anna un diezvai mēs izskatījāmies pēc vietējiem)... atbildēja, ka tuvākā pilsēta ir Viļāni... un interesējās, kā mēs šeit nokļuvām... atbildēju, ka ejam no Sakstagala uz Viļāniem... par šampanieti, protams, noklusēju... cilvēki smējās vēl atklātāk un teica, ka var iet uz jebkuru pusi, bet labāk uz to, no kurienes nācām... izteicu minējumu, ka ir palikuši kādi divi kilometri un cilvēki atkal smējās... izrādījās, ka palikuši tikai 15 kilometri... un saule laidās uz rietu un šampanieti Viļānu uzpildes stacijā var dabūt tikai līdz 22:00... mums bija 2 stundas, lai nostaigātu 15 kilometrus... pasaule bruka kopā... palika vienīgā cerība, ka viņi jokoja... devāmies atpakaļ un pie gradu kaltēm sastaptajai sievietei jautājām, kā nokļūt viļānos... viņa smējās.... bet tomēr pastāstīja, ka 4 km līdz krustojumam uz šoseju un tad 9 km līdz Viļāniem... veicot nesarežģītu matemātisko operāciju, konstatējām, ka ir ok... palikuši 13 kilometri... optimisms sāka atgriezties... devāmies uz Viļāniem ar sapni par šampanieti... gājām ilgi... saule norietēja, uzlēca mēness... kļuva tumšs.... bijām nogājuši jau daudz vairāk par 4 km, kad konstatēju, ka esam apmaldījušies, jo jau sen bija jābūt šosejai... bet varbūt vienkārši biju pārāk noguris un tāpēc likās, ka esam nogājuši mazāk, kā šķiet... ik pa laikam kaut kur tālumā bija dzirdama šoseja... un likās aiz nākamā līkuma jau iziesim uz šosejas... pa laikam parādījās mašīnu gabarītugunis uz tālās šosejas un šķita, ka šoseja tuvojas... un pa šoseju tikai 9 kilometri un būsim galā... redzējām vilcienu un tad es sapratu, ka mēs ejam uz Rēzeknes pusi... vēl pēc pusstundas mums aizmugurē parādījās bariņš jauniešu... par kuriem gan mēs zinājām tikai pēc balsīm, jo redzēt, protams, neko nevarēja... mazliet pirms desmitiem, sākām apzvanīt radus un draugus, lai Rēzeknē nopērk šampanieti... viens labs cilvēks atsaucās... un pat diezgan mierīgi reaģēja uz Annas komentāru "es tagad kaut kur pie Viļāniem, pēc dažām stundām ieiešu pēc šampanieša"...

laikam nav jāstāsta, ka ne uz kādas šosejas mēs, protams, tā arī neizgājām, vienā brīdī vienkārši bija apdzīvota vieta, kad pienācu pietiekoši tuvu zīmei, lai varētu tumsā izlasīt nosaukumu, izrādījās, ka esam Viļānos... uz 20 minūtēm nokavājām šampanieti... bet drīz bija jābūt Rīgas autobusam uz Rēzekni... autobuss tika sagaidīts un Rēzeknē mūs jau gaidīja šampanietis...

un jā, tādas krāsas pilsētā nevar redzēt... tikai dabā... sarunājām, ka nākamreiz brauksim uz Sakstagalu es ar fotoaparātu, Anna ar molbertu...

http://klab.lv/users/lord_andrey/160012.html

konceptuālisms...
pēdējā laikā baigi sācis vilkt uz dažādām performancēm un konceptuālismu... klasīšu spēlēšana uz krustojuma, pūču ķeršana uz krustnagliņām, vilcienu klausīšanās, dažādi kapu pasākumi, pastaigas 20 jūdžu garumā, spontānas braukšanas vilcienos, naksnīgas svecīšu dedzināšanas uz Režicas Venēcijas trepēm liek domāt par to, ka beidzot mana dzīve atkal kļūst interesanta, kas likās neiespējami pēc Doriana sabrukšanas....

vakar vakarā pavilka uz konceptuālo mākslu un savu vēlmi arī realizēju... novilku no DC++ pirmo .AVI failu, kas saturēja savā nosaukumā "xxx" un pāris .MP3 failus ar nosaukumiem "hypnosis"... verbālo hipnozi palaidu filmas audioceliņa vietā... sākumā izmēģināju filmu laist trīskāršā paātrinājumā, bet rezultāts neapmierināja, bija kaut kāda disharmonija... normāls temps arī nedeva gaidīto rezultātu, tāpēc palaidu palēninājumā un tas bija tas, kas vajadzīgs... filma gan izrādījās pārāk brutāla manai maigajai dvēselei tāpēc tika izdzēsta... bet ja izdosies atrast kādu mazliet vieglāku pornogrāfiju, varēs pamēģināt vēlreiz... vispār jau efekts bija interesants... vienīgi vieta "close you eyes" no vienas puses mulsināja, no otras, atbrīvoja no skatīšanās uz "gaļu"... koncepciju nolēmu uzrakstīt, kad būs gatavs galīgais variants... pirms tam nav ko steigties...

vakarnakt gan viena draudzene, kas по совместительству arī gleznotāja, nolamāja mani, ka tā nav konceptuālā māksla, bet kaut kāds konceptuālisms tik un tā sanāk... tad es painteresējos, vai konceptuālajā mākslā vispār ir māksla... izrādījās, ka par konceptuālo mākslu šo pašu garadarbu varētu nosaukt tikai pēc tam, kad es būšu pabeidzis mākslas maģistros konceptuālās mākslas novirzienu... a žēl... laikam nav vērts censties...

http://klab.lv/users/lord_andrey/160923.html

friends ===> strangers
interesanti redzēt kā attālinās cilvēki, kuri savulaik bija tuvi un dārgi... un paiet kāds laiks, pazūd kontakts... un satiekoties jau vairāk nav par ko runāt... cilvēki ir sveši... vairāk nekas vienam no otra nav vajadzīgs... un tā notiek ar cilvēkiem, bez kuriem kādreiz dzīve šķita neiedomājama... un tā notiek ar visiem... bez īpašiem izņēmumiem... bet izņēmumi, ja arī tādi pastāv, vienkārši jau no paša sākuma ir pieskaitāmi citam attiecību slānim...

un pēkšņi apjaušot šo vienkāršo patiesību, vairāk negribas satikt cilvēkus, kuri ir bijuši dārgi, bet atsvešināšanās no kuriem vēl nav sajusta... kāpēc? ļoti vienkārši - gribas saglabāt draudzību... vismaz domās, bet saglabāt... cilvēkam patīk dzīvot ilūzijās... tad lai jau...

http://klab.lv/users/lord_andrey/161438.html

man vienmēr visi ir mācījuši saskatīt dzīvē visu slimo, kroplo un ļauno... es iemācījos raudzīties uz dzīvi kā uz kaut ko tādu, kur labais ir vienkārši ļaunā neesamība vai trūkums... tātad - patoloģija... tagad kāds cilvēks man māca dzīvē saskatīt skaisto un labo... lielai daļai no maniem vecajiem draugiem ar mani vairāk nav interesanti...

http://klab.lv/users/lord_andrey/162029.html

vispār jau kukulīša lasījuma lomās klausīšanās pirms miega, lieliski rosina pēdējo...

nolēmu, ka laikam biežāk jāstaigā izlaiztiem matiem... Varakļānos par mani atklāti jūsmoja... meitenīšu bariņš spiedza "ak Jēzus, viņam mati tieši kā Jēzum"... jauniešu bariņš, kas sēdēja pils parkā un sūca alu un svilpa svilpītēs kliedza "ak, jauns, ar matiem; man aizveda līgaviņu"... daudzi smējās, bet vēl vairāk smaidīja... un jā... daudzi... ļoti daudzi atskatījās... tikai žēl, ka četru kilometru pastaigā pa mežu ar lietussargu mūs neredzēja cilvēki... runā, ka no malas izskatījās pēc kaut kā Kusturiciska...

Varakļānos ir skaista pils... būs jābrauc vēl kautkad...

sēžu pie pēdējām diplomdarba sadaļām... tikko dzemdināju domu "Kopumā šo veidojumu mazliet abstrahējot varētu definēt kā jaunu sociālo grupu (slāni?), kuru veido izdomātas personības ar savu subkultūru un „profesionālo” valodu kopumu, savu ētiku, morāli un savdabīgu interešu kopumu."

http://klab.lv/users/lord_andrey/162139.html

ir jauki klausīties Pīķa dāmas lasījumus katru rītu pirms miega... protams, oriģinālā... aizvakar pat nodaļu līdz galam nenoklausījies aizmigu...

http://klab.lv/users/lord_andrey/163761.html

jā, starp citu... runā, ka aptuveni pēc mēneša Lords precas... :)))

http://klab.lv/users/lord_andrey/164229.html

A: miegs nāk?
L: aha...
................
L: miegs nāk?
A: aha...
................
A: хорошо сидим...

http://klab.lv/users/lord_andrey/164355.html

tā, ejam gleznot... kas mums ir vajadzīgs? ziepju burbuļi, dzērveņu uzlējums, sauļošanās krēms.... par molbertu un krāsām var aizmirst... :D

http://klab.lv/users/lord_andrey/165434.html

reizēm jauki nospļauties par akadēmisko imidžu un sajusties kā normālam hipijam... un tad ejot pa ielu bērni rāda ar pirkstiem, jaunieši smejas, bet pieauguši ļaudis ejot garām saka "jā, tie ir mākslinieki"... un skaisti kaut kur Sakstagalā sēžot saulainā dienā divatā zem lietussarga lauka vidū no zem lietussarga pūst ziepju burbuļus un mulsināt garām braucošos traktoristus un ziņkārīgos lauciniekus ar sadauzītiem folksvāgeniem... un aizlīmēt ar folliju logus un caurām dienām klausīties un skatīties Jethro Tull un izlikties, ka diena ir nakts, bet nakts ir diena... un vispār viss ir skaisti... laikam jāmeklē darbs... ;)

http://klab.lv/users/lord_andrey/165634.html

a: ja kas, tu esi meitene...
l: a tas nekas, ka es neskuvies?
a: a kas, tev visu laiku jābūt formā?

http://klab.lv/users/lord_andrey/166891.html

iz Lorda sarunas ar fotogrāfu:
L: - iemāciet man fotografēt..
F: - jums fotoaparāts ir?
L: - jā...
F: - un dators?
L: - ugu...
F: - a kas tad vēl jums ir vajadzīgs?

http://klab.lv/users/lord_andrey/170308.html