Tā, iespējams, ir vienīgā klasiķu grāmata, ko Latvijas iedzīvotāji ir bijuši spējīgi pieveikt un atceras kopš bērnības.
Es nekad nebūtu to nosaukusi pie savām mīļākajām, taču pasaka ir skaista un kvalitatīva. Esmu par to pat raudājusi, kādu trīs gadu vecumā. Tad nu iztēlojos, ja nebūtu turpinājusi lasīšanu, K. Dz. paliktu kā viena no mani visvairāk iespaidojušām gr.