Vārdu krājums tev plašs un par intelekta trūkumu nevar sūdzēties, bet tevis rakstītajam spīd cauri neapmierinātība ar dzīvi. To tad nu tu kompensē citādā ap***šanā. Kāpēc tad tevi tā aizrauj tādas "blondīņu sarunas", kā ielinkotajā rakstā? Kāpēc tās nav vienaldzīgas, kāpēc visas šīs "Paskaties, kā Zane to atrisināja" jūsos izraisa redzamu neveselīgu uzbudinājumu un vēlmi paņirgāties? Cilvēki ir dažādi, ir cilvēki, kas apzināti "nesarežģī" sev dzīvi un netiecas pēc "augstākām sfērām", kā varbūt tu un sabiedrība, kurā tu apgrozies. Lai taču viņas dzīvo, atrod domubiedrus, runājas savā starpā. Deminutīvos vai ne deminutīvos, tas nav būtiski, ja tas viņām liek justies labi un viņas nevienam pāri nenodara. Domāju, viņas noteikti ir ar dzīvi apmierinātākas un, iespējams, pat vairāk dod sabiedrības psiholoģiskajam klimatam nekā tu un tev līdzīgie, kas dienām sēž pie mirgojošiem monitoriem, norej un apņirdz citādo un visu zina labāk. Tā jau arī tie "paralēlie universi" rodas.
Manās acīs šīs blondīņu sarunas neko īpaši neatšķiras no jūsu snobiskās uzjautrināšanās šaurā bariņā šajā portālā. Enerģijas ir zemas un, pats galvenais, neko nedod. Var kopīgi sajūsmināties par lingvistiskajām figūrām un izsmalcinātiem veidiem, kā apd***st un pazemot, bet spļāviens paliek spļāviens, tas neko nemaina, ka tas nāk no augšas un no izglītotiem cilvēkiem.