dzīvas tev tās šķiedras, i pirmā, i šitā, dzīvin dzīvas, barbaliņ. baigais krampis. un pirmajā, oi, kā varu iztēloties to miglu un nesazāģēto malku, nedabeigtās darbīcas un daudzās virpas, un māla pakas visās malās, un glazūru ķocīšus, un švammītes un visādus irbulīšus, un cik mīļi būt mazambērnam.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: