Jaunais midzenis principaa iekaartots, palikušas pēdējās svarīgās detaļas, tās oktobrī, bet jau tur dzīvoju. Ir tikai viena lieta, kuru pamanīju momentā pēc pamošanās jaunajā midzenī - kā jautāja Džokers komisāram - vai Tev nepaliek ļoti skumji, kad saproti, cik ļoti viens un vientuļš patiesībā esi? Es to sajutu pilnīgi, cik vien smagi iespējams. Turklāt vēl viena īpatnība - midzenī neiespīd saule un ir 45.min ar kājām līdz centram. Es melošu, ja teikšu, ka esmu sajūsmā, bet tas ir kas jauns tomēr - nezinu, vai labāks, bet jauns gan... Vajadzētu priecāties, bet nesanāk...?!