dažiļi
Jā, patiesībā sapratu sevī vienu lietu - nav ne jausmas, ko tālāk. Konkrēti nav ne jausmas, kas ir priekšā , ir pilnīgs tukšums un neziņa, tāda, kā vēl nekad. nav part nosjausmas, no kura gala ķerties kam klāt. Jāatliek pilnīgi visi plāni, nekādas gichas (FUCK), nekādu jaunu šķīvju (SHIT, SHIT, FUCK, NAHUJ, ŽOPA:(), nekādas atpūtas, jāņemas un jāsviež savs CV kaut gaļas kombinatā. Normāls zviedru jaunietis paveiktu pašnāvību un atvadu vēstulē uzrakstītu, ka neredz jēgu tālākai eksistēšanai, jo viss, kas ir bijis, ir sabrucis, viss beidzies. A te ir Latvija un tik vienkārši viss noteikti nebeigsies. Turklāt vēl ik pa brīdim širmis aikrīt, tipa apziņa nobloķējās, viss pazūdz melnumā, tad atkal parādās. Jā, tas man ir kas ebijis. ja es šitiem sūdien kādreiz tikšu cauri, piešķiršu sev balvu, jei bogu.