Ich Liebe BERLIN...und...ja, NIN auch
Nu tā, chetras ilggaidītās dienas Berlīnē ir pagājušas. Jo vairāk tur esmu, jo mazāk vēlos atgriezties Rīgā, jo pēc tādas grandiozas pilsētas Rīga tāds uzspļāviens vien ir, ne satiksmes te nav, ne kārtīgu ceļu... Labi, ko nu par to, visiem jau skaidrs tāpat sen - Latvija ir sūdu bedre...
Par laika plānošanu es sev varētu izraut pa vienam neesošos matus, jo sapratu, ka šo opciju es neprotu nekādā ziņā, protu tikai sachakarēt laiku un garīgo citiem savas plānotnemācēšanas dēļ... Mācīties, mācīties mācīties planot, vot tā... ir kāda skola, kur to var izdarīt?
Būt mūziķim tur ir ideāli - kolosāls instrumentu veikals, kur tika iegādātas īpaši izturīgās AHEAD vāles, turklat vēl Lars Ulrich Signature modelis, fucking zīmulis, ibio, nu bet ja nopietni, baigi ērti spēlēt ar tādām...
NIN koncerts Sestdienas vakarā iekš Columbiahalle, kas patiesībā nav nekāda halle, drīzāk kluba Salamandra tipa klubs, tikai platāks un ar lielāku steidžu! Pati organizācija, visa apskaņošana - uberPRO līmenis, viss tik perfekti tiek nostrādats, paši NIN - kolosāli, koncerts man paliks atmiņš neidzēšams, vel joprojām īsti neesmu visu bildi salīmējis no iespaidiem, ko sniedza man šis NIN koncerts, bet katrā ziņā - tik daudz mums ar grupu vēl mācīties, gan dziesmu uzbūvē, gan skaņā...gan vispār...visā kopumā! Bundzinieks viņiem vispār - SUPER, nekā supertehniska, bet viss tik ļoti pārdomats, dzīvs, izstrādāts un ļoti precīzi izdarīts, ka nakas vien nosecināt - pie laika plānošanas spēcīgi jāmācās bungas spēlēt..., ā un svarīgi - nekādu lieku sitienu, vipedronu ieks Ex animā - nepiestāv šim stilam, a es ta vados pēc thrash u.t.t., kas neder te...
Beidzot tiku klāt Branderburgas vārtiem, pat izgāju cauri tiem, āāāāāā, beiiidzzoot!!! Pat sanāca īstā bruņmašīnā tikt Branderburgas vārtu laukumā.
Katrā gadījumā, vislielākie nopelni par galvenajām lieliskajām sajūtām - beauty:*:*:*:*:* - Nächtes mal nur mit Dir, Liebes:*