17 again - lai arī tipiska teen comedy, tomēr ļāva man aizdomāties par vienu lietu - ja man būtu iespēja atgriezties gadus 3 atpakaļ, vai es darītu dažas lietas savādāk? Domāju, ka pavisam noteikti. Protams, bez iespējas zināt, kā ir pēc 3 gadiem no attiecīgā laika, tomēr esmu pārliecināts, ka darītu savādāk. Tāda skatīšanās atpakaļ vien sanāk, kādēļ gan? Laikam jau tādēļ, ka gaisma tuneļa galā joprojām neparādās un ko dara cilvēki bez nākotnes? Jup, sāk skatīties uz pagātnes kļūdām un spert sev pa seju par nepareizām izvēlēm un, galvenokārt, neizdarītām pareizām lietām. Patiesībā jau nav nozīmes dalīt visu pareizībās un nepareizībās, kā arī nav nozīmes pat domāt par "what if", but but but.... Kaut kā.... skumji.... visvairāk jau par to, ka patiesībā no one gives a fuck really. And those, who did - well, You screwed them up... par to visvairāk skumji.... un man sāk aptrūkties ideju, kā lai aizdzenā šīs domas, jo tās sāk līst katrā pauzē, kad nespēlēju, par sapņiem nemaz nerunājot.... kur tas viss rodas, damn it?!