Tur jau tā lieta, paeizi pateici- pirmie nereti sasniedz vairāk. Es piederu pie tiem otrajiem, lai cik man to sev nebūtu skumji atzīt. Šobrīd esmu ļoti noguris no šīs smagās sišanās par katru centimetru, nav spēka, vispār nav spēka, bet zinu, ka nedrīkst atlaist, jo tad pazudīs arī tas, kas izsists un tālāk netikšu. Kā turpināt, kā izturēt, es nezinu.