Jā, to jau man viedi cilvēki tieshi shādiem vārdiem teica tos 10.gadus atpakaļ. Nu, es atteicos no visa, sēdēju pagrabā un spēlēju, spēlēju, spēlēju, nekādu izklaizhu, jo bija jātrennējas, mācījos, spēlēju. Un? Mans mērķis ir dzīvot spēlējot bungas, braukt ar grupu pa pasauli tūrē, no tā arī dzīvot!!! Cik mēs zinām Latvijas grupas, kas brauc pasaules tūrēs? Cik mēs zinām Vācu, Zviedru, Norvēģu, Holandes, Franču, ASV grupas, kas brauc tūrēs pa pasauli? Jā, tas ir drausmīgi smags darbs, grūts, iznīcinosh, bet tieshi to es gribu, to esmu centies sasniegt visus shos gadus. Rezultāts? Rezultāts ir tāds, ka man ir vairāku tūkstoshu vērti 2 bungu komplekti, jā, talants, būshu pashapzinīgs shajā ziņā, bet man ir viens kurpju pāris, vienas bikses es pat sev jaunas kurpes un bikses nevaru atļauties nopirkt, jo visu esmu ieguldījis instrumentā, lai sasniegtu savu mērķi. Nez, kas man vēl jādara? Aknas vai nieres jāsāk pārdot? Get the point?