Nav · laiks. · Ir · tikai · mirkļi · – · ellišķi · sāpīgi · un · dievišķi · skaisti.

Karoč, man ir daudz sniega, un viss laukā tāds mierīgs un balts, izejot laukā uzpīpēt paliek kaut kā vieglāk. A to iekšēji kaut kāds nemiers un stress. Bet nekas, tas man būs vēl divas nedēļas.
Vispār sestdienas vakarā ar Kati skatījāmies Gārfildu, un riktīgi sasmējāmies, bija jauki, pēc tam pa TV rādīja Bēgošo līgavu, ko nebiju redzējusi mūžību. Ah, jāatzīstas, ka patīk man tādas romantiskas filmas, kur beigās viss tomēr ir skaisti un labi, mīlestība karoče.
A man tā filma laikam patīk, jo Ričardam Gīram nav ne vainas :D

Man nav laika nekam, kur nu vēl pašai sev. Pamanīju, ka šīs nedēļas laikā pāris reizes esmu apdomājusi kādus tālākus plānus - tālākus,t.i. tālāki par 3 nedēļām. Cilvēki man jautā, prasa, runājas, bet kaut kā sarunas nepaliek galvā, un visbeigās atkal nonāku pie manas "mīļākās" domas - diplomdarba. Savu "sūdiņdarbu", kā man patīk to devēt, tikko izprintēju 3 eksemplāros, jo tā vajag. Ja tā printēšana nebūtu iekavējusies, tad būtu paspējusi arī šovakar iesiet un tad miers un Gapijs. Tas būs viss? Nope, man ir fucki jāmācas pilnīgi stulbam eksāmenam, kur teorijas man ir ļoti maz, vai nav vispār, tad man ir fuckin jābrauc rīt uz Teiku, lai dabūtu parakstu no sava Ddarba "vadītāja", tad jābrauc uz fakultāti, jānoliek eksāmens (a ja nenolieku? a, ja ne, man pofig), tad jāodod darbi, jāsēž stulbā konsultācijā, kur mums būs runa par nākošās nedēļas valsts eksāmenu. Un tikai tad, tikai tad varbūt es varēšu uz kādu mirkli justies brīva. Savādāk jau es visu un visus atstājusi novārtā, negribot, tā vnk ir.
Ahh, grūši.
p.s. Cik forši, ka gandrīz visu uz dzimšanas dienu sadāvināto naudu, man nākas atdot visādos sūdos, vairāk par skolu..ahh

Hm, laikam kļūstu ar katru gadu vecāka, jo puķes man šogad kā nevienu citu gadu. Un kā man patīk, kā patīk. Vispār šodien jāsaka, ka man ir burvīgi apsveikumi no daudziem, tādi īpaši un mīļi. Bet vislielākais pārsteigums man bija mazās Džeinas vēstule, ka 24.decembrī viņai piedzimusi otra meitiņa. Aw!
Tad, mīļie cibiņi, iedzeriet šodien pa glāzei uz to manu jubileju! Un, lai visiem, visiem izdodas visas nākošā gada apņemšanās :) :)*

Abi ar kaķi ēdam biezpienmaizi, bet kopumā, šī ir trešā diena, kad es saiņoju dāvanas. Uhh, kāda noņemšanās,prieciņš jau arī īss. Bet skaistāk un personiskāk gan. PavisaM savādāka sajūta, kad dāvanas stāv skaisti iesaiņotas, vien pie otras. Mm. Ziemassvētki.

Hm, baaigi, baaigi sāp, ka kačis uztaisa skrāpējumu pāri visai plaukstai. Un, lai ilgāk es par to atcerētos, viņš to izdarīji dziļi. Bet es jau viņu saprotu, suņi viņam nepatīk, un klēpī turēt kači arī nevajadzēja. Auč! Bet sāp gan!

Sīkie ir dīvaini, un es domāju vai, kad biju tajā vecumā es ar tā darīju. Tak 100 punkti, ka darīju. Vakardien noskatījās Viens pats mājās 3 kopīgi, un pirmais, ko sīcis pieceļoties prasīja, vai šodien būs atkārtojums. Un nupat tas arī sākās. Cheers!

Bet vispār, vakardien sapratu, ka pārlieku liekā stresošana par DD ne pie kā laba mani nenovedīs, un tam īstenībā vispār nav jēgas. Un tad jau kādas pāris diena man pat ļoti izteikts chillaaaax, viss ir normāli, ka mani atkal sāk biedēt šis pārlieku lielais miers. Nu kā tā var būt, ka nekad nebūs pa vidu, vai nu vienā grāvī vai otrā. Phh.

Snieg sniegs...

Hm, sen, ļooti sen kontā nebija bijusi tāda summa, tur ap 300Ls. un, un, un, klik klik, un naudiņas vairs nav. Tur par skolu (vismaz pēdējo reizi!), tur internets,tur zāles, tur par skolas parādiņu. Ekh.

OMG, 8.janvāris jau nu noteikti nav aiz kalniem. Pilnīgi nevaru, trinos, jo Californication jaunā sezona jau tuvojos! Jip, jipī! :)

Pēdējā laikā. Vai pat pēdējo mēnešu laikā es nepārtraukti eju krustugunīs pati ar sevi. Man nav tā, ka konkrēti vēlos to un to, ka viss ir salicies pa plauktiņiem. Gluži otrādi, es nesaprotu, ko es vēlos un , ko nē. Viens ir skaidrs. Šobrīd es pievēršos tikai diplomdarba izstrādei, domāju tikai par to. Viss laiks ir sadalīts termiņos - Ddarba nodošana, valsts eksāmens, aizstāvēšana, mīļotā vīrieša atlidošana, lielā aizlidošana. Viss! Pa vidu un apkārt it kā nekas nepastāvētu. Un es jūtos dīvaini. Jo savu rutīnu un nožēlojamo vientuļo dzīvi es uz pāris dienām biju izmainījusi, izlasot grāmatu. Māsīcai šodien teicu to pašu, viņa teica, ka es par to runāju, it kā tas būtu kāds aizliegtais auglis. Bet tā es patiešām sajutos. Liekas, ka esmu tērējusi laiku velti, lai gan tāpat jau es to būtu nobumbulējusi savādāk. Es pat aizmirstu, ka drīz Ziemassvētki, vai dzimšanas diena, kas nozīmē Jauno gadu. Tas gluži vienkārši man liekas, ļoti nenozīmīgi un mazsvarīgi. Brīžiem liekas, ka es uz sevi skatos no malas. Ka tā neesmu es. Pārāk daudz jautājumu manī. Man vajag atbildes. Mūžīgā sevis izzināšana. Ehk. Dzīve!

Tākš, ziema ir iestājusies, jo es gluži vienkārši neticu, ka šīs visas sniega kaudzes rīt būs nokusušas. Ārā ir tik skaisti. Tādas mīkstas, pūkainas sajūtas. Jauki :)
Dziesma neapšaubāmi ir ar svētku sajūtu :D

Putenis. Brr.

Aw, nevaru nopriecāties par saviem matiem! Pēdējā laikā no daudziem dzirdu cik tie gari, bet pašai nemaz nelikās, līdz šodien žāvējot paskatījos pati :) Jū, ir skaisti un zīdaini un mīksti un veseli. Ejiet ellē visas uzķūnētās sievietes no reklāmām ar saviem fotošopa matiem - man ir labāki :P :D!
Bet vispār mamma pie frizieres nopirkusi kaut kādu superlīdzekli http://www.frizieris.lv/?glb=4&t=item&id=798& - šodien iemēģināju, un ziniet, ĀAA, tik forši matu gali. Tā kā varu ieteikt visām garo un skaisto matu īpašniecēm :)!

Domāju, ka nekad nav par daudz pateikt "Es tevi mīlu!". Vienalga cik reizes dienā. Tas nemaz nenoveco un neapnīk. Jo ja tā nedara, tad pēc tam ilgi nožēlo, ka to neesam pateikuši.
Un ir taču tik jauki dzirdēt šādus vārdus un kur nu vēl sajust :)

Šodien esmu pelnījusi kārtīgu vannas relaksāciju. Jā! Un steidzami!

Forši, humčās nopirku mētēlīti, pa 0,50 sančukiem, mēteli mazgājot, ņemot laukā no veļasmašīnas, no kabatas izkrīt slapji 5 Eiro. Īsti. Forši iepirkos, jā.

Protams, PROTAMS, man nepietiks laiks vai vairāk - spēka, uztaisīt to darbu kaut cik sakarīgu, lai sestdien varētu to aizstāvēt, jap. Protams, es izvēlējos grūtāko ceļu - darīt pēdējās dienās, jo, protams, es izvēlējos būt kopā ar mīļoti vīrieti, labi pavadīt laiku, nekā domāt un mēģināt kaut ko darīt. Un, PROTAMS, par visu neizdarīto un izdarīto aplam, varēšu atklausīties sestdien. A zin, man pofig, nu tiešām, tiešām. Tas nav dzīvības un nāves jautājums, tas ir cieņas un pašcieņas jautājums. Nez ko no tā var secināt?
p.s. Galvenais izvilkt līdz 1iem naktī, pēc tam var izvlikt kaut līdz rītam. Brr.

Tā, šī dziesma ir nupat svētīta par ATVADU dziesmu, jo tajā iekļaujas miljons atvadu zāles kāšu, kā arī labākais atvadu sekss ar labāko atvadu orgasmu pasaulē! Punkts!

P.S. Back to Latvia!