Mani dažreiz pārņem nelabums. Varbūt tā ir karma. Dažreiz tādās reizēs nav spēka. It kā es būtu sadarījis sliktas lieta sun tik ļoti sasmērējies, ka tagad man ir jāmaksā ar narkomāna atkarību un visas dzīves sagandēšanu. Es esmu vājš cilvēks un es nespēju nekam pretoties. Ja man nāk virsū nelabums, tad es lūztu ceļos un vārtos pa gultu vaidēdams. Ja uznāk kāda spēcīgāka iedoma, tad atdodos tai un ļaujos aiznesties nodomu virpulī. Sāku darīt bezjēdzīgas lietas. Paga, kas tur ir ar tām bezjēdzīgajām. Drīzāk ir tā, ka es nespēju vispār neko atrast ko darīt, es neko nespēju atrast par tīri labu esam, man nav motivācijas, es esmu vājš.