mēs zālē gulšņājām, jā, tā jau bija sazaļojusi, saule spieda uz deniņiem,b et mums tur bija speciāls instruments pret spiedienu, ar lielo sietspiedi mēs maigi pieskārāmies saviem deniņiem, noņēmām ziedlapu un iemērcām to gaišā tintē, kur tā izpletās uz visām pusēm un mēs varējām skaidri saskatīt savas nācijas pēdas mazajos cālēnos, mēs ar pirkstu spējām norādīt uz pāridarījumiem un likvidēt tos, kā no ceļa noņem nogāztu koku to maigi pastumjot malā un ar mazu āķīti nāsī ieberzties neļaujot palika malā stāvam ar piena kannu pie kājām un es piebraucu ar savu mersedesu iemetu kannu bagāžā paņēmu meitēnu blakus un prom uz rīgu pa ielām meitās prom visādās ēkās ieskriet pa kādam niekam nodarīt un tā iepazīt pilsētu ar cilvēkiem satikties skatīties acīs un redzēt, ko nācija dara šai baltā dienā, kas to stumj, kas grūž, kas augšām ceļ, kas velk aiz ausīm visādi izplūkāt grib, bet nācija rūc miegā grūsni elpo tai pie auss rācija tajā eņģeļu balsis murmina mazus pirdienus nācija pielec kājās tusnī neveikla nav tai bijis trenniņš pilnīga lauku kultūra mēs ar saviem plastmasas tankiem tai izskatāmies pie kājām kā ecēšas mazās ērces blusas kārklu latvieši ar enkuriem un zivju āķiem apkārušies kā partizāni svešā zemē paši nezina ko aizstāv bet skries un durs un līdīs augšā pa kājām pa kankaru gubām pa biezajām zeķēm kritīs pusmastā vai tikko sākuši un lauzīs sev sprandas rokas un kājas un celsies atkal mazās nācijas lāses un līdīs augšā pa logu, kad līs un kad tvaiks būs nonācis nāsīs tās šķaudīs un klases telpa apgriezīsie otrādi, pulkstenis sāks smiltis bērt otrādi lāses pagriezīsies pa deviņdesmit grādiem un izvilks mums caur deniņiem līnijas taisnes vai nogriežņus sagriezies mazās pagalēs saliks aiz lūpām un vaigiem un gribēs izlikties ka tādi piedzimuši tādi ar bagātībām aiz ādas, bet pienāks tanks un uzšaus pa pakausi izbirs visi zelta sērkociņi pa klasi un skries rāpot zem soliem un lasīt, kamēr tam pa pakaļu vislaik zvetēs ar kāju mācītājs rūdīts kā vajag rādītājs un mums būs jāstāv malā nodurtām galvām un roku rokā pie klases sienām mūs izsmērēs kā kodes pret audumu sienas ieelpos un sāksies jauna nācija iepriekšējā rokas noplātīs kā spārītes un piena kannā iekšā vāku ciet un jūrā prom pa trasi uz neapdzīvotām salām tur tad arī varēsiet īstenot savus izsapņotos kodus, ja vien jūs kodes tur nesagrauzīs caurumos un ja palmas jums uz galvas negāzīsies katru reizi, kad nodrebēs zeme un kājas apņems čūsku midzeņi un ievilks jūs iekšā līdz gurniem un činčinās jūsu krāniņus velnišķi zvēri pazemes dejotājas ar skudru pirkstiem un maiņstrāvas ielīdīs līdz pat kaklam apgriezīs galvu vairākas reizes riņķī un matus pacels gaisā tad nometīs pie kājām un samīņās smīkņās apņems jūs ap pleciem jūs būsiet jauns cilvēks piedzimis tieši tāds kādu jūs visu laiku ir gribējuši.