ko komunicēja šādā sakarā, tas bija kā daikts, mēs bijām vairākas dienas nozagtas no mūsu mīlestības, mēs bijām redzes manjaki un mums nebija savas svītas, mēs pulējām rozes ar beigtu antresolu un mums bija sakārtots diamentrāls rudiments, mēs spodrinājām durkļūs un smēlām no akas salmu paliekas, mūsu pakaļas bija izslietas saulē, kad pieliecāmies pēc spaiņa un ar zobupastas putām uz lūpām cēlām to pār galvu un ledainie vēji mūs sasildīja kā zosādas sarkanās ādas un izplūkātas bija visas rabīnu sētas visapkārt rietumu krasts bija mūsu varā visi kolonizatori bija buldozeru pavēnī sagrābti kā lapas un mazi zari un mēs bijām jūsos raudzījušies ikdienā un mēs bijām patiesības varā kā kārklu latvieši, kam no štrumbancēm bija pīckas klūgās samestas un mēs kā ganu zēni bijām zāli briduši un tumšus mežus skatījuši, līdz skudru armijas bija mūsu priekšā pilsētu uzcēlušas un mēs ar savām ortodoksālajām bizēm un kapušoniem bijām revidējuši savas rindas lai atstātu tikai izturīgākos, stabilākos un mums bija veicies leciens un mums bija virums bārdā.