atradās polimorfos mēs bijām kā biezoknī tādā kā purvā un džungļos mūsu kaskas bija zaļuma krāsā un tās bija arī matētas kā sūnas, bet patīkamas uz tausti, kad pa to braucīja ar pirkstu, pa to pašu trajektoriju debesīs nolidoja lidmašīna un nometa pastu, sēžu zem palmas tumšā zaļumā un lasu vēstuli uz balta papīra stāv rakstīts, bet man vajag laiku, lai salasītu, varbūt sākt ar to, ka pagriezt pret sevi pusi, uz kuras ir saturs, nevis vienveidīgi grozīties kā sērkociņam vai arī mototrašu laikmetā kā koka irbulim, lai dabūtu dzirksteli iekuram. iekārtojies tātad esmu pamatīgi varētu pat teikt ierušinājies tā ka ir gan ērti gan droši jo ar satelītu mani tik viegli nepamanīs, turklāt nevienam nav tik daudz laika lai pārbaudītu katru džungļu centimetru, tādēļ es uzleju sev piparmētru tēju un ēdu šokolādi pa maziem gabaliņiem ar riekstiem un rozīnēm turpinu skatīties lapā un gaidīt, ko tad es tur izlasīšu.