| |
[Jan. 3rd, 2008|10:13 pm] |
| [ | mood |
| | migrēna slāpēta painkilleros | ] |
| [ | music |
| | Damien Rice - Volcano (etc no live from the union chapel) | ] |
The Blower's Daughter
Raudamgabals (vismaz tā citi saka). Kā pirms svētkiem uzsēdos, tā līdz šim brīdim itin bieži skan Damien Rice.
Un nē, tam nav ne vismazākā sakara ar kaut kādām eksistenciālajām skumjām, vientulību avi līdzīgu bullshit. Man vienkārši patīk tās skaņas, to skaņu savijums. Un līdz vārdiem vēl neesmu tikusi (kas gan ir retrums, parasti gan pieķeršanās notiek tieši vārdiem), negribas gan arī.
Rīt agri jāceļas, lai pabeigtu darbiņu, ko nosūtīt vajadzēja vakar vakarā. Tamdēļ sweet dreams visiem, mierīgu gulēšanu, skaidras galvas rītā un visu to, kas vajadzīgs labai un veiksmīgai piektdienai. Arlabunakti.
|
|
|
| |
[Dec. 15th, 2007|12:20 am] |
| [ | music |
| | Juan Carlos Caceres- Puñales | ] |
Nu ja, ir taču piektdiena. Šausmīgi gribējās doties uz veikalu pakaļ kaut kam dzeramam, bet atradu mājās Cassis. Pasalds, bet derēs. Piektdienas vakari bez lāsītes nobaudīšanas nav piektdienas vakari. |
|
|
| |
[Dec. 13th, 2007|01:32 am] |
Atkāpe (pavisam pēdējā un tad eju gulēt, rīt agrais rīts =>nododamie darbi deg tāpat kā parādi virs galvas kā Damokla zobens karājas):
sēdēju šīrīta Théorie des organisations, klausījos gan pasniedzējā, gan viņa atrādītajos sociologos (lasi:domātājos). No pasniedzējiem var kaifot, pazaudēt sevi pilnībā viņu vārdos, jūsmināties un baudīt (pat ja pirms tam gulēts ir maz un acis pašas veras ciet). Tikai, šķiet, ar intelektuālo baudījumu nepietiek. Aizvien vairāk pārliecinos par ķermeniskuma nepieciešamību. Nogurums no komunikācijas skype, mind-to-mind komunikācijas lekcijās (citas communication ir maz/nav nemaz), viss atstatus un caur stiklu (lasi:virtuālo vidi).
Atsvešinātība. Nogurums.
Esmu vienmēr apbrīnojusi tos cilvēkus, kas spēj būt vieni un uz to tiecas. |
|
|
| |
[Dec. 13th, 2007|01:09 am] |
Pēdējā nedēļa vienmēr ir drusku par daudz - darbu un parādu, galvassāpju un nevēlēšanās jebko darīt, cigarešu un web browsing.
Mazliet gribas, lai ir tikpat viegli kā vietējiem. Sava valoda, sava vide, pat, ja ne sava pilsēta. No dzimšanas pazīstamās fiškas un domāšanas shēmas.
Vakardienas grāmatvedības kursā viens no cīņu biedriem nevarēja saprast, kāpēc gan ilgtermiņa aizdevums var tikt dots uz mazākiem procentiem kā īstermiņā? Būtu taču loģiski, ka, jo ilgākā laikā summu apmaksā, jo lielāka iespēja, ka minētajā laikaposmā kaut kas atgadīsies un kreditors paliks bešā...
Viens no jokiem, kas lieliski ilustrē ScPo labākos studentus - zināšanu ļoti daudz, taču liela to daļa iekļaujās striktā sistēmā, kas nebūt nav saistīta ne ar prakstisko, ne loģisko domāšanu.
Atkāpe: varbūt ārzemniekie/svešie neuzdod tikpat daudz jautājumu (tāpat smadzenes pārbāztas). Šķiet taču loģiski, ka:
ilglaicīgajiem aizdevumiem vienmēr prasa segumu -> segums ir, tātad lielāks security -> mazāks risks, līdz ar to mazāki procenti.
Tad atkal - vietējo domāšanas shēmas ir fantastiskas. Kā teica Frau Touya, šejienieši runā tik sarežģītiem vārdiem, jo laika gaitā ir zudušas sarežģītās gramatiskās un sintakses struktūras. |
|
|
| dzīves priekškambarī |
[Oct. 22nd, 2007|01:41 am] |
| [ | music |
| | Xela - Impulsive Behavior | ] |
[Man laikam nošilierējās, bet tik tikko gar logu aizlaidās gaišumiņš. Tāds, kādu parasti rada balta krekla apkaklīte uz tumša fona. Bet ir bez divdesmit divi šaipusē un logs ir ceturtajā stāvā.]
Gaidu laiks. Pirmsbūšana. Snaudošais spēks, kas ārpusē izlaužas retos uzplaiksnījumos. Gaidu (atkal)piedzimšanu.
Mazliet muļķīgi. Īgnojos uz sevi. |
|
|