drusku dzejas piektdiena (romeiko)
tik garšīgi no ielas šīs puses smaržo puiši

tik garšīgi smaržo viņu mutes pēc sausa sarkanvīna, pēc visām bijušajām meitenēm, pēc bērnībā zaudēto derību dēļ ēstās saujas zemes, pēc straujā elpas vilciena pirmajā nejaušajā žiletes griezienā caurspīdīgajos, kautrīgajos rugājos

tik garšīgi smaržo viņu acis, jau izraudājušas pirmās mīlestības rūgtumu un jau savilkušas ap sevi dažas smaidu krunciņas, kam lemts vecumdienās iesauļoties

tik garšīgi smaržo viņu rokas pēc simtiem malkas klēpju, kas nesti no lauku šķūnīša uz ķēķi, smaržo pēc pirmās cirvja cirstās brūces, pēc bērnības mīļākā suņa un pirmās cigaretes

tik garšīgi smaržo viņu austiņas, smaržo pēc mammas šūpuļdziesmām, meiteņu vaidiem un kaudzes rupju vārdu, nedaudz smaržo pēc kautrīgas, nosarkušas ādas pirmās bučas laikā

tik garšīgi smaržo viņu muguras zem krekliem, smaržo pēc izstaipīšanās un mugurkaula krakšķiem no rīta, pēc tēva plaukstas uzsitiena lepnuma, pēc asiem nadziņiem

tik garšīgi no ielas šīs puses smaržo puiši,
tik pieiet viņiem klāt un, ne vārda nesakot, skūpstīt viņu acis un mutes, aplaizīt viņu pirkstiņus un iekosties viņu austiņās, pieplakt viņu mugurām, ievilkt dziļu elpu un tikai tad spēt iet tālāk

(c) Alise Romeiko no http://satori.lv/raksts/4769/Alise_Romeiko/Es_atkal_un_atkal_paistu_pie_tevis