Tads rits, ka ne celties gribas, ne uz darbu iet. Auksts, slapjsh un vejains.
Roku áda plíst, véjá sasarkusi seja, uz zhaketes piedurknes izlieta kafija... Vieteja ziema.
Majas, zem segas un ziemas miegu lidz atkal pavasaris.
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: